Tēmas Edvards Entonijs Meisens Kalens visi raksti

Vispirms…

Daudz laimes jubilejā, Edvard Entonij Meisen Kalen! Lai Tu esi tikpat dzīvs un mīlēts mūsu, mūsu bērnu un bērnubērnu sirdīs arī nākamos simtus gadu! (Bilde ir mūsu pašu Lauras K. darbs!)

Nu pie lietas…

Lasīt tālāk »

Šodien ir svarīga diena – Edvarda vārda diena. Par godu tai, un arī tāpēc, ka bija, ko tiekt, es sacerēju mazu rakstu galu. Es ceru, ka patiks, un arī jūs pacelsiet kādu šampanieša, tējas vai sulas glāzi par mūsu visperfektāko vīrieti :)

Noskaņai šī burvīgā, filmā Krēsla neiekļautā aina:

Mīļais,

ir jau krēsla. Tu noteikti sāc justies labāk, jo gaisma atkāpjas, dodot vietu saudzējošai tumsai, un Tev nebūs vairs jāraizējas par nejauši izsprukušiem saulesstariem, kuri varētu izrādīties tik  neticami naidīgi. Varbūt šovakar esi izsalcis? Tātad Tevi gaida mežs… nevis tukšā  istaba ar pēc augumiem izkārtotu grāmatu pilnu plauktu rindām un alfabēta kārtībā dusošiem mūzikas diskiem neprātīgi ietilpīgajos skapjos. Es saprotu, Tev ir cilvēka prātam neaptverami daudz laika, lai paspētu uzturēt nemainīgu kārtību itin visā, kaut, atzīšos, mazliet uz neprāta robežas tas balansē. Es bieži mēģinu iztēloties, ko Tu, maigo pirkstu eņģeli, esi darījis visas šīs nebeidzamās bezmiega naktis nesaskaitāmo gadu garumā? Man īsti neizdodas, jo esmu nežēlīgi iesprostota laika rituma rāmjos, no kuriem izlauzties tādam mirstīgam kā man nav iespējams… Tu taču esi izlasījis visas vērtīgās grāmatas, kuras vien izgudrojis cilvēka neizsmeļošais radošais, zinātkāres pilnais gars, vai ne? Atzīsties, kurš izcils mūzikas skaņdarbs ir paslīdējis garām Tavām sniegbaltajām, tik alkaini un dziļi dzirdīgajām ausīm? Tāda taču nav, mīļais? Vai ir kāds mūsu zemes dižo domātāju un radītāju izgudrots brīnums, par kuru Tev nav ne jausmas? Domāju, nekā tāda nav… Tu zini visu, Tu vari dabūt visu, Tavas iespējas ir neierobežotas. Gandrīz neierobežotas, manu skaisto eņģeli ar aizlauzto spārnu, to Tu laikam apzinies. Tava mīlestība ir ierobežota. Tā ir sasaistīta tiem pašiem nolādētajiem laika valgiem, Tu esi bezspēcīgs laika varas priekšā – Tava mīļotā plūst laikam līdzi, viņa ir laika un visa dzīvā sastāvdaļa, viņa ieskanas putna dziesmā, viņa smaržo rozes ziedā, viņa šūpojas priedes galotnē un elpo līdzi vējam. Viņa mainās līdzi pasaulei, viņa sajūt dzīvi ar katru ķermeņa šūniņu. Tu nespēj sajust dzīvi, Tu esi miris, Tu esi mirušo valstības sastāvdaļa. Zinu, dārgais, kuš, norimsti! Tas ir tikai skarbās atklāsmes sāpju vilnis, tas noklusīs, kā norimuši visi iepriekšējie sāpju uzplūdi, kādiem esi gājis cauri šajos neskaitāmajos gados, apzinoties, ka esi svešs šai pasaulei. Nāc, ieliec galvu manā klēpī, manu skaistāko no sapņiem! Tāpēc es Tev esmu vajadzīga. Esmu Tev krampjaini nepieciešama kā slimajam skābeklis, Tu bez manis esi tikai ēna, kurai starp dzīvajiem nav vietas… Vai šīs sāpes Tevi ir plosījušas vissmagāk visus garos nolemtības gadus? Es to lasu Tavās acīs. Tev vairs nesāpēs, Tavas asaras ir nožuvušas – es esmu Tev blakus, Tava mīļotā, kura elpo gaisu, dzer ūdeni un kuras brūces asiņo. Es esmu dzīva… un tāda palikšu, es atodošu sevi dabiskajam laika ritumam, lai Tu piedzīvotu laimi salīgt mieru ar šo pasauli. Es būšu Tava ievainojamība, Tavs vājums, Tavs miegs un Tavi sapņi, Tava elpa un Tavs ēdiens. Es Tevi sasildīšu un dāvāšu dzīvi. Tas taču ir vienīgais, ko Tu, manu mīļoto vīrieti, nespēj, vai ne?

Tāpēc  jau mēs esam kopā. Mēs esam viens vesels.   

Mūžīgi Tava

Bella

Edvards Kalens piedzima 1901. gada 20. jūnijā kā Edvards Entonijs Meisens. . Būdams 17 gadus vecs, zaudējis māti spāņu gripas emidēmijas laikā un pats mirstot no šīs slimības, Edvards izpelnījās daktera un vampīra Kārlaila Kalena uzmanību – viņš pārvērta puisi par vampīru, lai tas varētu dzīvot mūžīgi. Dakteris pieņēma Edvardu kā savu dēlu. Būdams vampīrs, Kārlails tomēr izvēlējās nenodarīt pāri cilvēcei un barojās tikai ar dzīvnieku asinīm, ko arī iemācīja Edvardam. Diemžēl Edvards drīz vien sacēlās pret tādu noteikumu, pameta ārsta mājas un mētājās pa pasauli, pārtikdams no cilvēku asinīm. Drīz vien, izcīnot smagu iekšēju cīņu, Edvards izlēma pievienoties Kārlaila uzskatiem un atgriezās pie viņa. Kārlails pa to laiku bija saticis savu topošo sievu Ezmi, kuru viņš, līdzīgi Edvardam, no mirstošas sievietes vārvērta par vampīru. Edvards satikās arī ar saviem jauniegūtajiem brāļiem un māsām – Alisi, Rozāliju, Džasperu un Emetu. Viņi visi kļuva par Kalenu adoptētajiem bērniem. Lasīt tālāk »