Loading ...Tēmas Sapņi, Laime un Sāpes… (Aut. kolektīvs) visi raksti
Krēslas sērijas sestā grāmata: Sapņi, Laime un Sāpes… 4. daļa
“Bella, vai Tev ir slikti? Tu esi tik ļoti bāla un auksta! Un Čārlijs jau ar nav nemaz labāks!”
”Nē, mammu, viss ir kārtībā. Kā tad mēs varētu būt savādāki, ja Forksā saule ir labi ja 2 dienas gadā?” Es centos pajokot, bet tas neizdevās. Izspiedu neveiklu smaidu un palūkojos uz Edvardu. Viņš uzsmaidīja Renē savu iešķībo smaidu un pārņēma stafeti. ”Renē, Bella un Čārlijs vienkārši ļoti ilgi ir bijuši ārā un mazliet nosaluši. Varbūt iesim iekšā iedzert tēju?” Renē izskatījās apmulsusi. ”Jā, laikam tā būs labāk.” Iegājusi iekšā, es metos pie tējkannas, cerēdama, ka Čārlijs un Edvards spēs novērst mammas un Fila uzmanību.
Krēslas sērijas sestā grāmata: Sapņi, Laime un Sāpes… 3. daļa
Edvards bija ļoti mīļš, un jau pēc brīža viņš atradās manā istabā. Mēs runājam par to, kāda es būšu, kad atbrauks Renē. Viņš man visu stāstīja pēc savas pieredzes.
Edvards sēdēja uz dīvāna un atpleta rokas, lai mani apskautu. Es ielēcu viņa klēpī un noskūpstīju viņu. Čārlijs stāvēja pie durvīm manāmi sašutis par manu rīcību.
Tad viņš pagriezās pret durvīm un ierūcās. Arī es sajutu pretīgo smaržu un ierūcos nepatikā, bet Edvards mierīgi teica:
” Džeiks un viņa svīta.”
Džeikobs un visi pārējie bija ieradušies, jo nojauta to, no kā Džeiks un Billijs bija baidījušies visvairāk.
Krēslas sērijas sestā grāmata: Sapņi, Laime un Sāpes… 2. daļa
Viņš pieliecās tuvāk un noskūpstīja mani. Pļava sagriezās, bija tikai viņš. Viņš maigi mani turēja un atliecās. Sejā zibēja jau tik ierastais, bet vēl joprojām žilbinošais smaids.
”Elpo, Bella!” atskanēja spurdziens.
”Zini, Edvard, nav godīgi, ka es vienīgā šajās attiecībās katru reizi tā nomoku savu sirdi.” Viņš tikai iespurdzās un aplika apkārt savas aukstās rokas. Tā bija vienīgā vieta, kur es vēlējos būt – pie viņa.
Sveiks! Iepazīsties ar mums, rakstītājām!
Mēs esam 5 meitenes kuras nevarēja apstāties tikai ar četrām Krēslas sērijas grāmatām. Mums vajadzēja vēl vairāk. Tādēļ viena meitene vasarā (precīzāk 16. jūlijā) sāka rakstīt stāstiņu. Stāstiņš bija interesants. Tas uzreiz aizrāva, un man arī iepatikās to turpināt. Tā nu mēs sākām rakstīt stāstu, kas norisinās pēc Rītausmas. Tas ir no Bellas skatu punkta un stāsts ir pilns ar dažādiem negaidītiem pavērsieniem. Bet es neatklāšu visu, lai jums pašiem ir interesantāk lasīt! 
Nu tad iepazīsimies ar lielākajām stāsta rakstniecēm:
Agate:
„Esmu liela sapņotāja un ļoti liela grāmatu mīļotāja. Krēslas Sāgas grāmatu sērijai uzmanību pievērsu visai nejauši, bet tās vienā mirklī mani ierāva pavisam citā pasaulē, man vairs nenāca ne miegs, ne man bija vajadzīgs kas cits, tikai viens – grāmatas.
Visvairāk Krēslā man patīk tas, ka neparastais savijās kopā ar pavisam ikdienišķiem notikumiem un situācijām. Grāmatu sižets ir tik interesants, ka tās burtiski ierauj sevī.
Stāstiņu es sāku rakstīt tāpēc, ka es nevēlējos lai stāsts starp grāmatu varoņiem beigtos, es nevēlējos ticēt, ka tas aprobežosies ar četrām grāmatām. Nē! Man vajadzēja vairāk. Mūsu rakstīto stāstiņu interesantu padara tas, ka katra no mums izpaužas savādāk, tālākie notikumi ir jāizspriež un jāiztēlojas pēc iepriekš rakstītā. Ir interesanti improvizēt.
Es nespēju izvēlēties vienu varoni, kas man būtu vismīļākais, jo katram no viņiem piemīt kaut kas savdabīgs, kaut kas tāds, kas otram nav.”
Kellija:
„Sākumā mani nemaz nesaistīja visas šīs lietas. Kad es draudzenēm pajautāju, par ko ir Krēsla, viņas atbildēja ” par skaistu vampīru.” Mani tas galīgi neieinteresēja. Kopā ar draudzenēm es noskatījos filmu un jau nākamajā dienā devos uz grāmatnīcu pēc grāmatām. Kad visas grāmatas bija izlasītas un pārlasītas, vairs nebija ko lasīt. Es ieraudzīju šo stāstiņu, ko meitenes jau bija iesākušas un man ļoti piesaistīja šis stāsts. Arī es sāku rakstīt, bet sākumā mans teksts bija tāds kā tukšs, bez aprakstiem un tā, bet ar laiku mani teksti palika arvien labāki. Kopš rakstu stāstiņu, man ir daudz labākas atzīmes domrakstos.”
Evita:
„Krēsla ir fenomens, kas aizrauj ikkatru. Krēslas grāmata un filma ir pārņēmusi daudzas valstis. Tas, manuprāt, ir tādēļ, ka katrs pats var iejusties kādā tēlā. Krēslā var izjust īstas emocijas un izdzīvot īstu dzīvesstāstu, tikai šoreiz tas ir neparastāks un citādāks, tādēļ arī īpašs. Lasot Krēslu tu nevari nolikt to malā līdz neesi pabeidzis lasīt.
Mums nepietika ar pēdējo grāmatu un mēs vēlējāmies to turpināt un uzzināt, kas notiks tālāk. Tā es un vēl dažas lieliskas meitenes sākām pašas rakstīt turpinājumu. Savā stāstā var iejusties vēl pilnīgāk tēlā un domāt notikumu gaitu. Viss var notikt tā, kā tu pati vēlies.
Ja jānosauc mans mīļākais tēls, tad īsti nevaru pateikt. Visi ir ar savu raksturu un īpašu dzīvi. Bellas tēlā iejūtas katrs un viņas vietā vēlētos būt daudzi. Edvards ir attēlots kā devīgs, skaists, tāds, kurš var uzupurēties citu dēļ. Domāju, ka katrs vēlētos tādu iepazīt un satikt. Alise ir mīļa, devīga un aizrautīga. Arī smieklīga. Emets ir stiprs un ar labu humora izjūtu, ar viņu vienmēr būtu jautri. Katrs tēls ir unikāls un lielisks, kas šo stāstu padara tik īpašu!”
Anna:
„ Nu ko, sāksim ar to, ka mani sauc Anna. Un man ir 11 gadi. Bet tas nenozīmē, ka es nevaru rakstīt normālus tekstiņus. Lai gan, tā kā es esmu diezgan slinka, stāstiņā nemaz jau arī nav daudzi mani tekstiņi. Bet, kad man uznāk iedvesma, es varu drukāt ilgi. Lai gan parasti es rakstu apmēram 7 rindiņas. Vai, ja uznāk lielā iedvesma, kādas 13.
Tagad man ,,Krēsla’’ vairs tik ļoti nepatīk. Nepārprotiet, man tā vēl jo projām ierindojas visforšāko grāmatu trijniekā, bet tagad es esmu vairāk tendēta tieši uz stāstiņiem. Reāli es šobrīd lasu reizē kādus 5 stāstiņus. Tiesa, es rakstu tikai vienu. Pārējos es vienkārši komentēju.
Stāstiņi man patīk tādēļ, ka var izdomāt viskautko jaunu. Un ir interesanti uzzināt, kā citi iztēlojas Bellu un Edvardu. Tā paša iemesla dēļ man arī patīk rakstīt stāstiņus. Un forši ir arī tad, kad citi nokomentē tavu stāstiņu. Viena no mīļākajiem tēliem man protams ir Renezme. Dažos stāstiņos Bella un Edvards ir aprakstīti kā pārsaldinātais pārītis. Un tāda Bella&Edvards man nepatīk. Vēl arī man tīri labi patīk vilkači. Visi kopumā.”
Dana:
„ Es sākumā nesapratu, ar ko visi tā aizraujas – visas klasesbiedrenes runāja par Edvardu, par vampīriem, un es tikai sēdēju un kratīju ar galvu. Man tas likās kaut kāds murgs, no kura es neko nesapratu. Pati ar Krēslu saslimu ļoti vēlu. Pagājušā gada februārī (tieši 14. es nopirku 1. grāmatu). Es viņu izlasīju 2 naktīs un man uzreiz vajadzēja vēl. Man radās atkarība. Es stāstiņu atradu pavisam nejauši. Meklējot draugos domubiedru grupā meklēju informāciju. Man uzreiz iepatikās stāstiņš. Tas mani kā magnēts pievilka sev klāt. Tā kā bija vasara un naktīs neviens negulēja, arī es sāku rakstīt. Stāstā man patīk tas, ka notiek daudz kas neiedomājams un arī ļoti interesants! Mani mīļākie varoņi ir Edvards, Emets un Kārlails, jo kaut kas mani viņos piesaista! Cerams, ka jums patiks mūsu darbs!
P.S. Man nav briļļu!”
Cerams, ka tagad esat mūs daudz labāk iepazinuši. Novēlam jums visiem patīkamu lasīšanu un ceram, ka jums patiks! Ja gribat zināt ko vairāk par mūsu aktivitātēm, sekojiet mums Draugos.lv, domubiedru grupā „Twilight: Fanu turpinājums”!
Krēslas sērijas sestā grāmata: Sapņi, Laime un Sāpes…1. daļa
Kad pamodos, Edvards, kā parasti neaptverami skaists, sēdēja manā gultā un lūkojās uz mani. Man kā jau vienmēr no viņa skaistuma aizrāvās elpa.
Daudz nedomājot sniedzos viņam pretī, viņš ar savu auksto roku pieskārās manējai. Raudzījos viņa acīs labu laiku, līdz sapratu kas notiek – es viņā biju iemīlējusies. Ieraugot viņa acīs dzirkstelīti, mana sirds apmeta kūleni, kārtējo reizi man atgādinot, ka arī viņš mani mīl, ka arī viņš par mani rūpējas. Vai man vienīgajai šķita, ka es esmu laimīgākā meitene pasaulē?