Galerija
dakota3 hs56ir Robert Pattinson, Kristen Stewart and Taylor Lautner attends THE CINEMA SOCIETY FP_IMAGE_5309129/FP_SET_5306712 DF-DG-02287 ks_tay_rome_15 idd20y THE TWILIGHT SAGA: BREAKING DAWN-PART 2

Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Tēmas Dienas vidus visi raksti

Dienas vidus. 24. nodaļa, Epilogs

Nedaudz ievadam. Šodien publicēju pēdējās divas Gunitas darba nodaļas – 24. nodaļu un Epilogu. No sirds pateicos Tev, Gunita, par iespēju mums visiem izlasīt Tavu lielisko darbu! Ja drīkst klusi cerēt, varbūt Tu rastu sevī iedvesmu radīt kādu citu garadarbu, iespējams, nemaz nesaistītu ar Krēslu? Tas būtu liels baudījums, lasīt vēl kādu tikpat skasiti uzrkastītu, dziļu, pārdomātu un emocijas savirmojošu stāstu!

Tā kā Tu tik zīmīgi esi uzrakstījusi darba nobeigumā, ka šīs ir tikai 1. daļas beigas, otrās daļas obligāta tapšana nemaz nav apspriežama, vai ne? :)

niive

24. BEIGAS

Spēcīgiem mutuļiem no sārtiem gaisā cēlās dūmi, ietīdami debesis. Es lūkojos, kā rūkdami tiem apkārt staigāja vilki un meta tajos atrastos saplosīto vampīru gabalus. Kauja bija beigusies. Tie, kas bija padevušies netika nogalināti, lai gan ne visi bija vienispratis ar Kārailu un Elesaru, ka viņu dzīvības jāsaudzē. Pašreiz par to notika sīva diskusija, kurā mūsu spēki bija sadalījušies divās nometnēs. Pārbiedētie zaudētāji mežonīgi šaudīja acis, gaidot, no kuras puses nāks nāve. Vilki viņiem uzdzina paniku un viņi centās turēties no tiem pa gabalu. Redzot, cik viņi ir nobijušies, man bija grūti tos uzskatīt ar ienaidniekiem. Bet laikam jau tur pie vainas bija Čelsijas, Eftona un varbūt vēl kāda spējas, kas bija atņēmušas viņu brīvo gribu un piespiedušas darīt to, ko tie nemaz nevēlējās. Lasīt tālāk »

Dienas vidus. 23. nodaļa

23. IZMISUMS

 Tas nepateicīgais suns. Nodevējs. Kā viņš uzdrošinājās atgriezties un pakļaut nāvei manu meitu? Kā es varēju viņam uzticēties? Man vajadzēja lūgt Čārlijam un Renē ņemt Nesiju līdzi uz Floridu. Tur viņa būtu lielākā drošībā.

Ak, mana mazā, skaistā meitiņa. Mans labākais draugs. Nu arī viņi bija pakļauti nāvei tāpat kā mēs. Nevienam no mums nebūs lemts dzīvot tālāk. Kāpēc? Kāpēc visam tā vajadzēja beigties? Vai tad es nebiju jau gana cietusi? Diezgan asaru un asiņu lējusi… 

Tas bija viss, kas man palicis – divi svarīgākie cilvēki pasaulē, kuru dēļ es gatavojos mirt. Un tagad viņus no mums šķīra ienaidnieku rinda. Lasīt tālāk »

Dienas vidus. 22. nodaļa

22. PATIESĪBA

Manas acis bija cieši aizvērtas. Tā bija vieglāk saglabāt to, kas vēl bija atlicis no mana spēka. Jutu kā katra zem vairoga esošā vampīra gaisma tuvojas, saspiezdamās ciešāk ap mani. Vairs nespēju to noturēt tik tālu no sevis kā sākumā un pasargāt katru atsevišķi, tāpēc biju pateicīga, ka tagad tie nāca tuvāk, atvieglojot manu uzdevumu. Kaujas troksnis bija rimies. Tagad es dzirdēju balsis, kas sarunājās, bet neuzdrošinājos atvērt acis, lai paskatītos, kas notiek. Bija ļoti grūti elpot. It kā es smaktu. Nāsīs koda dedzinošā smaka no sārtiem, bet ne jau tas neļāva man ievilkt plaušās gaisu. Viss mans ķermenis bija sasprindzināts līdz galējai robežai. Man vairs nebija nojausmas, cik daudz laika ir pagājis kopš es tā stāvu, kas noticis ar pārējiem un kur ir Voltūri? Es dzirdēju skaņas un soļus, jutu kustību ap sevi un man pieskaramies daudzas rokas, bet nespēju atrast veidu, kā atgriezties pie viņiem.

Zināju, ka man tikai jāatver acis. Taču patiesībā es to nemaz negribēju, baidoties ieraudzīt, ka esam zaudējuši. Manas kļūdas dēļ. Es biju mūs pazudinājusi. Lasīt tālāk »

Dienas vidus. 21. nodaļa

21. CĪŅA

  Mēs ar Edvardu saskatījāmies. Džaspers un Emets ieņēma vietas mums blakus. Viņiem tūlīt pievienojās Elesars, Rozālija, Stefans, Vlaimirs, Tanja, Gerets, Keita, Pīters, Šarlote, Rendals, Mērija, Senna, Kaširi, Čārlzs, Makenna, Laiems un vēl daudzi citi, nostājoties vienā rindā. Pārējie ieņēma pozīcijas aiz mums, bet vilki izretojās abos flangos.

Džeiks iesmilkstējās un ar Renezmi mugurā atkāpās uz aizmuguri.

- Ej. – Edvards pavilka mani aiz sevis, liekot atkāpties.

Es kā sastingusi paliku uz vietas un turpināju lūkoties viņā. Safrina satvēra manu roku un izvilka caur kareivīgi noskaņoto sabiedroto rindu un nostādīja sev blakus, palikdama manā tuvumā.

- Saņemies, Bella, – viņa iesaucās spalgā un griezīgā balsī. – Tūlīt izšķirsies mūsu liktenis.

Man otrā pusē nostājās Bendžamins un uzsmaidīja. – Parādīsim viņiem, uz ko esam spējīgi.

- Tieši tā. Parādīsim viņiem velnu! – iesaucās Emets un pūli pāršalca varonīgi, uzmundrinoši kaujas saucieni.

- Visu vai neko! – iekliedzās Vladimirs.

- Tagad vai nekad! – atkliedza Stefans, pūlim iekarstot.

Kārlails smagi nopūtās un nostājās līdzās Edvardam. Viņi saskatījās. Lasīt tālāk »

Dienas vidus. 20. nodaļa

20. SABIEDROTIE

 Mūsu bija pārāk daudz, lai ceļotu kopā, tāpēc bijām sadalījušies. Kaleni un vilki devās visiem pa priekšu, jo Alise vienīgā spēja atpazīt vietu, ko bija redzējusi savā vīzijā. Tai bija jābūt sniegiem klātai ar ledus kalniem. Mēs devāmies uz ziemeļaustrumiem. Uz Grenlandi.

Izvairoties no apdzīvotām vietām, pilnīgā klusumā, mūsu stāvi slīdēja cauri mežiem, pāri kalniem, garām pilsētām, atstājot aiz muguras tādu pašu klusumu.

Mēs nerunājām.

Ko gan vēl varētu pateikt tādu, ko nezinātu? Ikviens vārds būtu kā pātagas cirtiens sirdī, atgādinot, ko zaudēsim. Lasīt tālāk »

Dienas vidus. 19. nodaļa

19. LĒMUMS

 - Mums ir jābēg, jāslēpjas, – ierosināja Amuns. Raudzīdamies uz visiem pēc kārtas, viņš izskatījās pārliecināts.

- Ja bēgsim, Voltūri mūs medīs pa vienam un mums tikai ilgāk būs jāgaida nāve, – viņam atbildēja Laiems.

- Ja jāmirst, tad mirsim cīnoties plecu pie pleca par brīvību un taisnību, – Gerets pievienojās.

Manīju, kā daži apsver Amuna, bet citi Gereta sacīto.

Bēgt vai cīnīties – tā bija grūta izvēle. Lasīt tālāk »

Dienas vidus. 18. nodaļa

18. LIKTENIS

Atgriežoties izcirtumā, kaut kas bija mainījies. Mūsu plašais pulciņš bija palielinājies vēl par diviem sabiedrotajiem, kurus es šeit nebiju cerējusi ieraudzīt.

Starp esošajiem un jaunpienācējiem norisinājās saspringta saruna. Visu ielenkumā stāvēja Amuns un viņam cieši klāt piespiedusies Kebi. Visnegatīvāk pret viņu ierašanos izturējās tieši Bendžamins.

Kad pievienojāmies ģimenei, redzēju, ka Amuns pēc kārtas uzlūko sanākušos un visbeidzot paraudzījās uz Kārlailu.

- Es jau zināju, ka ar to viss nebeigsies. Tev labpatīk spēlēties ar uguni un tad izlikties par upuri, – viņš dzēlīgi sacīja.

- Tā nav tiesa, Amun, – Kārlails noliedza. – Tu nevari mani vainot pie tā, ko Voltūri dara šobrīd.

- Vai tu gribi sacīt, ka neesi pārvērtis sev līdzīgos? – Amuns paskatījās uz Kaleniem.

- Tas nav noziegums, pa kuru mēs būtu pelnījuši nāvi. Lasīt tālāk »

Dienas vidus. 17. nodaļa

17. SADURSME

 - Atkal sērga klāt, – vilkacis norūca, kad no meža iznāca Kaleni un aiz viņiem mūsu draugi.

Manīju, ka viņu pulciņš kļuvis plašāks un tajā parādījušās jaunas sejas.

- Mums ir pievienojušies vēl daži, kuri nostājušies pret Voltūriem, – sapratis manu jautājošo skatienu, Edvards paskaidroja.

- Tikai problēma tāda, ka starp viņiem ir daudz jaundzimušo un viņi ne visai labi spēj ievērot noteikumus attiecībā uz draudzību ar vilkiem. – Kārlails bija nostājies mums pretī un lūkojās uz visiem.

Džeikobs gandrīz nedzirdami ierūcās un savādi paraudzījās uz Edvardu. Lasīt tālāk »

Dienas vidus. 16. nodaļa

16. ATGĀDINĀJUMS

 Mūsu viesi bija izklīduši, apcerēdami savas iespējas gaidāmajā karā. Alise maz ko varēja pateikt par mūsu nākotni, tāpēc pašsaprotami, ka katrs uzdeva sev jautājumu, vai izdzīvos.

Pēc Kārlaila ierosinājuma mums pazīstamie vampīri bija devušie kopā ar tiem, kuriem mūsu dzīves veids nebija zināms, lai medītu tālāk no pilsētas. Tam bija arī cits svarīgs iemesls. Jo lielāku teritoriju tie pieskatīs, jo mazāka iespēja Voltūriem būs mūs pārsteigt un negaidīti uzbrukt.

Edvards un Džeikobs vienojās, ka vilki paliks savā teritorijā un pagaidām Kalenu pusē bez vajadzības nenāks. Mēs gribējām izvairīties no sadursmes iekšienē. Lai gan nelabprāt, Džeiks piekrita šim nosacījumam un tā kā pārsvarā uzturējās Nesija tuvumā būdams cilvēka izskatā, uz viņu tas neattiecās. Lasīt tālāk »

Dienas vidus. 15. nodaļa

15. VIENOTĪBA

 Manā ķermenī virmoja un pulsēja varens spēks, kādu būdama cilvēks, nemūžam nespētu iedomāties. Kaut arī fiziski biju cieta un auksta kā akmens, jutos viegla kā pūciņa, it kā lidotu pāris centimetrus virs zemes. Droši vien tā arī izskatījās, kad sadevušies rokās, mēs ar Edvardu skrējām atpakaļ uz Kalenu namu.

Edvards joprojām kavējās paša uzspiestā grēku nožēlā un raudzījās tikai uz priekšu. Es apdomāju Pītera un Šarlotes brīdinājumu. Ja tā izrādīsies tiesa un tas ir ļoti ticams, jo, kā jau Edvards teica, Voltūriem ir iemesls atriebties, mums nebūs izvēles. Mans prieks par to, ka daudzi vampīri bija izteikuši vēlmi kļūt par veģetāriešiem, kļuva smieklīgs. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc Voltūri gatavojās mūs iznīcināt.

Kāpēc viss, kas sākumā šķita labs, vēlāk izrādījās slikts? Lasīt tālāk »