Galerija
53212293 img_0049_full clipboard053 1f4 prom_edward1 rosalie b untitled2 bd63

Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Tēmas Edvarda konkursa darbi visi raksti

Septītais Edvarda konkursa darbs

Paldies, Bonij!

bella_edward

Edwards

Edwards ir kāds, kurš cenšas aizsargāt, mīlēt, utt. Liekas savādi uzticēties kādam, kas ir tikai grāmatas tēls un mūsu iedomu auglis bet lai cik savādi un traki tas liktos-mēs tik un tā par viņu nepārstājam domāt.
Edwards ir kā narkotika kuru vienreiz izjūtot tu to vēlies vel un vel. Liekas ka viņš tiešām kaut kur ir un pa nakti mūs novēro. Man Edvardā patīk tas ka viņš ir tik neatkārtojams, interesants(ir tāda sajūta it kā tu viņu nekad līdz galam neizpratīsi) un kronis visam viņš ir skaists. Arī katrā Krēslas grāmatas daļā jūs varat atrast katru Edwarda vienreizējo īpašību:
Krēsla – viņa skaistumu un mīlestību.
Jauns mēness – viņa pamet lai pasargātu.
Aptumsums – viņa nepārvaramo velmi pasargāt.
Un Rītausmā – atkal viņa mīlestību.

Uuuu
Jums varbūt šķitīs ka es esmu traka bet tā nu tas ir man patīk Edwards.

Bonija

Sestais Edvarda konkursa darbs

Paldies, Bea!

Kāpēc gan  man, 19.gadus vecai, lieliska dēliņa mammai, Edvards šķiet tik tuvs?

~~~~~~Mīļais Edvard!

Kopš pirmās dienas, kad uzzināju par Tavu eksistenci, mans liktenis izspēlēja negaidītu joku. Ik diena paiet domās par Tevi, par Tavu skaisto, marmora balto, augumu, par Tavām lielajām, mainīgajām acīm, kas pauž Tavu būtību, par Taviem matiem, kas smaržo tik kārdinoši, par Tavu smaidu, kas liek aizmirst visu slikto, par Tavu prātam neaptveramo spēku un pārsteidzošo veiklību, par maigumu, kādu Tu izstaro un ar kādu Tu spēj pieskarties, nemaz nerunāsim par visu to, kas Tev tik labi padodas. Nekad līdz šim es nebiju tā jutusies, nekad nebiju tik ļoti apburta, nekad mana sirds nebija tā vēlējusies, lai kāds būtu mans. Taču tagad tā vēlās..vēlās, lai Tu būtu aizsniedzams. Jo tā ir atradusi savas dvēseles patiesu radinieku, kādu, kurš nav no šī laika, kādu, kurš nāk no gadsimta, kad sievietes valkāja skaistas kleitas, kad vīrieši bija galanti, kad mīlestība bija patiesa un mūžīga, kad mīļotā dēļ bija vērts mirt. Tu esi mūžīgs šo vērtību iemiesojums, Tu esi dārgākā pasaules vērtība, Tu slēp sevī tik daudz no tā, ko mana sirds allaž ir vēlējusies. Un es nespēju turēties no Tevis prom, nespēju pateikt pietiek, jo tieši Tu esi tas, kas spētu piešķirt šai pasaulei jēgu..

Mīļais Edvard, kā es vēlētos atrasties Tavos ciešajos apskāvienos un sajusties pilnīgā drošībā, dzirdēt tavu miera piesātināto balsi, dzirdēt šo skaisto šūpuļdziesmu un iemigt.  Ik rītu, kad zemi klāj rasas pilieni, kas spoži mirdz saulē, es atminos Tavu skaisto mirdzošo ādu, kas padara Tevi tik īpašu, manām acīm apbrīnojamu…un Tavas vēsās lūpas, tās ir tik ideāli veidotas, kad Tu pasmaidi sev tik raksturīgo smaidu, tas liek man justies iederīgai tieši tur, kur atrodamies. Edvard…lūdzu atnāc! Es atstāšu savas istabas logu vaļā, tikai lūdzu apsoli, ka Tu atnāksi.

Tava Bea~~~~~~~~~

Kas ir apsēstība ar Krēslu? Apsēstība ar Edvardu? ….. Tās ir alkas pēc mistikas, leģendu patiesības un mūžīgas mīlestības. Un reizi, pa reizei ik viens no mums iederas šajā Edvarda pasaulē. Paverot logu, plaši atvērtu zvaigžņotajām debesīm, mēs gaidām…

Es zinu, ka tik ilgi, kamēr uz mana galda stāvēs Krēslas grāmatas, es rīta kafiju dzeršu no Krēslas krūzes un mans logs vakaros būs kaut nedaudz pavērts, Edvards vienmēr būs ar mani.

Piektais Edvarda konkursa darbs

Paldies, fox, par abiem – gan vārdos ietverto, gan zīmējumā iedzīvināto!

Picture 002

Kāpēc man patīk Edvards?

Atbilde ir vienkārša!  Varbūt es atkārtošos, bet es to tomēr darīšu!

Viņš ir tas, kurš man ir bijis un tas, kurš, iespējams,  atgriezīsies. Tik galants, pieklājīgs un jauks. Ar  katru pieskārienu un skūpstu sēj atkausēt ikvienas sirdi, nemaz nerunājot par  satriecošo acu skatu, kurš laupa domu pie kuras cītīgi domā. Tas ir tas ko vēlos. Mani varbūt nepiesaista tik ļoti izskats , kā veids kā viņš izprot dzīvi un patiesu mīlestību. Protams, arī izskats ir fascinējošs, bet dvēsele ir tuvāka!

Edvard ir piemērs tam , ka tas viss var būt. Uzmanība un tam izraisošās sekas….

Varbūt arī viņš ir auksts ,bet izstaro tādu karstumu un svelmi no savas spēcīgās cieņas un mīlestību pret meiteni, ka es viņu apbrīnoju.

Edvards man nozīmē – laulību ,mīlestību, ģimeni, sapratni un uzticību  visu to labāko dzīvē. Kaut gan nākas atgriezties tad arī pie Džeikoba, jo runa tomēr ir par „Krēslu”  Tātad Džeikobs man nozīmē brīvību.

Bet man ir jauks vīrietis pie sāniem un meitiņa. Ar vīrieti esmu jau saderinājusies, bezmaz vai, un tāpēc vienmēr tiekšos pēc brīvības, bet izvēlēšos ģimeni!

 Ak, Edvard kaut tu atgrieztos manā dzīvē! Tu man pietrūksti… Pagaidām tik aizveru acis un sapņoju cik , nosvērts un sargājošs tu esi. Kā spēj mani aizsargāt…

Ceturtais Edvarda konkursa darbs

Paldies, Jamy!

Kas man patīk Edvardā

Jau neskaitāmo reizi ar savu silto plaukstu pārvelku pār neskaitāmajiem negludumiem, kuri radušies no reizēm, kad esmu apstājusies.
Manā acu priekšā kā trausls zieds ar saldo nektāru stāv mans mīļais “Aptumsums”. Jau pazīstamā asinssarkanā lentīte ar tumšo fonu atgādina par skaisto darbu, kas slēpjas aiz satriecošā vāciņa.
Jau pieskaroties ikkatram burtu izliekumam izjūtu visu-miklo mazās Forksas pilsētiņas mitrumu, kas izgaro rasas pilienus. Jūtu Edvarda dvesmu uz sava vaiga un viņa samtaino balsi, kas manā balsī ir kā engeļu gaviles.
Apkārtne pazūd, ir tikai mani varoņi. Es vairs neeksistēju. Es esmu tur, ar viņiem, fantāzijas pilnajā pasaulē.

Es apbrīnoju cilvēku, kurš spējis uzrakstīt nedaudz pāri 2000 lapaspusēm ar neiespējamu mīlestību, kas lauž visus likumus,kas ir sirds skaidra un patiesa. Kas liek manai elpai aizcirsties.
Kas liek man ticēt, ka kaut kur pasaulē ir mans Edvards ar sudrabaino volvo, mīļo iešķībo smaidu un mūžīgo tvērienu.
Tagad, par tēmu.

Edvards. Vārds manās domās atbalsojas ik mirkli, kad ieslīgstu satriecošajā darbā.Neskaitāmas reizes mana sirds ir sarāvusies kamolā, un iespiedusies rīklē. Reizēm tā sitas straujāk un lēnāk vienlaicīgi. Neiespējami vai ne? Bet mani nepamet šī sajūta, kad lasu darbu, kad izjūtu tēlu.
Aizverot acis jau redzu dievam vai eņģelim līdzīgo skaistuma, perfektuma etalonu.
Vai jebkad agrāk ir redzēts kāds tik ideāls tēls? Kura meitene gan sev nevēlētos blakus tik spēcīgu otro pusīti, kā cietokšņa kolonu, kas atbalsta. Cik daudz meiteņu sapņo par maigi izteiktiem vārdiem, gadsimtu tendencē pieklusinātā balsī ar slēpu domu, lai vien pateiktu, ka mīli.
Cik reižu meitenes ir ieraudzījušas savu mīļoto domas acīs?
Cik daudz meiteņu sirdis sitas tikai vienam vienīgajam?

Kas tieši mani piesaista Edvardā? Vai atbilde “viss” ir ideālākā. Es uzskatu, ka man nepietiek vārdu, lai aprakstītu ainu manā galvā. Asiņu ātrumu sekundē, kad iejūtos Bellas ādā.
Pirmkārt, jau puiša nesavtība un patiesā mīlestība pret meiteni, kas dārgāka par paša dzīvību. Viņa gadsimtu šarms un elegance. Viņa mīļums un pacietība. Viņa mūžīgais, nesalaužamais tvēriens.
Maigā elpa uz vaiga, kas ir ledusauksta, bet tajā pat brīdī sasilda.
Viņa matu šķipsnas, kas glaužas gar manu ādu, vai dus virs manas sirds.
Viņa zeltainās acis, kas sabalsojas ar viņa patieso dabu.

Reiz bija Romeo. Vai tagad mans Romeo ir Edvards?
Es uzskatu, ka jā. Jo mans ideālais stereotips ir tieši Stefanijas Meieres radītais tēls.
Cik daudz siržu ritmu, šī radība ir dzirdējusi. Cik daudz neatklātu noslēpumu un slēptu fantāziju viņš dzirdējis.
Cik viegli viņa pirksti slīd pār maigo ziloņkaula tastatūru, spēlējot Bellas Šūpuļdziesmu?
Cik daudz pacietības mīt sasalušajā sirdī?
Vai man teikt, ka viņš ir kā Enģļelis, kurš ar spārniem aizklāj mani un sagrā, sniedzot saules gaismas siltumu un mēness starojumu.
Vien tēls, es sev atgādinu un aizveru grāmatu, noliekot uz plauktiņa, kur tuvāk debesīm sniedzas mana “Krēslas” kaudzīte.
Atspiežoties pret manas istabas palodzi, es joprojām viņu gaidu, manu ideālo sapņu princi. Kā citos romānos sapinusies, es klusi sarunājos ar mēnesi, taujājot, kad es izjutīšu to saldo dvesmu, kas rodas, kad iemīlies.
No debesīm smalki sijās lietus lāses, kas kā pērles slīd pār manu seju.

Uz manas grīdas, pie neskaitāmajiem Edvarda attēliem mētājas mana apsēstības palieka.
Varbūt es esmu naiva, bet es vienalga ticu, ka katrai no mums pienākas savs Edvards, un kaut kur pasaulē viņa sirds pukst tieši tev.
Tas man patīk Edvardā, vēlme ticēt un cerēt, ka tepat kaut kur, ir vientuļa sirds, kas pukst tev. Kas tevi apķers un nosargās. Kas tevi mīlēs un cienīs.

“Your arms are my castle,your heart is my sky,
They wipe away tears that I cry”
/Cascada/

Un tagad, video! Ceru, ka patīk.

-Jamy

Trešais Edvarda konkursa darbs

Paldies, mīļā meitene Dana! Tik skaista, bet reizē skumja patiesība… (Links rakstā nav mans, to Dana pati ir ielikusi!)

 

Lasīt tālāk »

Otrs Edvarda konkursa darbs

Paldies, twilight2009! Varu Tev piebalsot katrā vārdā…

“Kādēļ man patīk Edvards?

 

Lasīt tālāk »

Pirmais Edvarda konkursa darbs

Paldies, ZT! Man aizrāvās elpa…

“Kas man patīk Edvardā?

Lasīt tālāk »

Jauns konkurss ir klāt!

94910387

Nespēju stāvēt malā, ja tauta prasa un vēlas, tāpēc pilnīgi oficiāli ir tapis JAUNS KONKURSS!

Tēma: Kāpēc man patīk/nepatīk Edvards Kalens? Kas tieši man viņā patīk/nepatīk? (Gradācijas starp patīk-nepatīk ir milzīgas, tas var būt arī mīlu/dievinu līdz ienīstu/neieredzu… kā nu katram labāk tīk. ) Tātad – viss svarīgais, ko vienmēr esmu gribējis pateikt par Edvardu!

Darbu veids: Visplašākās iespējas radoši izpausties – rakstiet, zīmējiet, dzejojiet, iedziediet, dejojiet, taisiet video - atļauts pilnīgi viss, kas ienāk galvā! Izņemot, lamāšanos un citu cilvēku apvainošanu :)  Nekādu apjoma ierobežojumu nav.

Svarīgi! Ja darbam ir pievienotas bildes, lūdzu, pielieciet tās klāt darbam arī atsevišķā failā, lai man nav “jāgriež” ārā no Word, jo tekstu ar bildēm nav iespējams ielikt, bilde ir jāpievieno atsevišķi :)

Norises laiks: 2010. gada 10. jūnijs – 28. jūnijs.

Norises veids: Darbus sūtiet man uz e-pastu niive@town.lv. Tie tiks publicēti un būs vienmēr izlasāmi sānu slejā redzamajā sadaļā “Edvarda konkursa darbi”.

 Balvas: Uzvarētāju nebūs un balvu arī nebūs :) Konkurss nav sacensības dēļ, bet radoša prieka un sirds izkratīšanas dēļ. Mīlestību vai naidu pret kādu taču nav iespējams novērtēt, vai ne? Varbūt novērtējuma ēna kādam vēl atņems iedvesmas un uzdrošināšanās dzirksti… Bet noteikti rakstām komentārus, izsakām viedokli  un veidojam diskusijas!!! Tas ir noteikums!