Galerija
spl237335_005wm900420x560 gallery_enlarged-taylor-lautner-3-new-moon-premiere-red-carpet-photos-11162009-03 nikki-reed-wedding-dresses-216x300 72048529 SPL226729_005 scan19 what-are-you-waiting panini11 cu

Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Visi raksti - jūnijs, 2012

Mēness gaisma. 20. nodaļa

20. KĀPĒC MAN BIJA JĀBŪT TĀDAM GĻĒVULIM?!

Nu, bagi forši!

Stulbo Kalenu dēļ man tagad šeit bija jātup kā tādam nīkulim un jāgaida, kad tie slepkavas aizvāksies no pilsētas. Un arī Nesija nenāca mani apciemot. Nu, ja. Tagad viņai bija tas stulbais suns, kura tuvumā viņa mēdza bieži uzturēties, un vēl cilvēks, kuru viņa uzskatīja par draugu. Mani viņa ignorēja. Nesaprotu kā viņa varēja būt draugos ar vilku un cilvēku? Mani taču pat salīdzināt nevarēja ar tiem abiem muļķiem. Es biju gan izskatīgāks, gan gudrāks, gan ātrāks un piedevām es viņu mīlēju. Bet viņa mūžīgi izvairījās un aizbildinājās ar to pasaciņu par likteņa iezīmētajiem. Kaut arī viņa mani noliedza, biju pārliecināts, ka viņa mani mīl, tikai baidījās no tā mežoņa. Citādi taču nemaz nevar būt. Kaut arī tikai daļēji, bet viņa bija vampīrs. Tāds pats vampīrs kā es un tāpēc bija pilnīgi stulbi, ka viņa piederēja vilkam nevis man.

Es biju tik nikns, ka varētu kaut ko salauzt, bet vienīgais, kas atradās manā tuvumā, bija akmens krāvums – mana ala, bet to es negribēju sabojāt, jo šī vieta bija mans vienīgais patvērums. Un tad vēl Marianna un Viljams, kas tēloja baigos vecākus. It kā es būtu kāds bēbis, kuram vajadzīga pieskatīšana. Lai viņi pieskata Helēnu, kas dauzās apkārt ar vilkiem. Viņa, redz, visu dara pareizi, bet ko līdz es pasperu soli sāņus, tā šie klūp man virsū. Un vēl uzdrošinās man stāstīt, kas ir labi un kas slikti, ļaujot Helēnai draudzēties ar ienaidniekiem. Lasīt tālāk »

Mēness gaisma. 19. nodaļa

19. DZĪVĪBA PRET NEMIRSTĪBU

Mana galva pašāvās pa labi, kur stāvēja mamma, un tad pa kreisi, pret Džeikobu. Neviena sejā nebija ne mazākā satraukuma. Tēlots, vai patiess, bet tas bija miers, kas strāvoja no tām. Manēja gan šobrīd mieru pat ar uguni nesameklētu, taču es centos pielāgoties viņu neitrālajam skatienam, kas pārslīdēja pār telpu.

Vectēvs bija ceļā pie mums. Tik daudz jau nu es sapratu, un lai gan tagad viņš zināja par vampīru esamību, viņa sastapšanos ar Voltūriem, kas salīdzinājumā ar mums patiešām bija vampīri it visā, neviens no mums nevēlējās pieļaut.

“Džeikob? Nesij? Dodieties prom,” mamma nokomandēja un noskūpstīja manu pieri.

Es grasījos protestēt. Nebija prātīgi atstāt ģimeni vienu ar viesiem, kas izlikās par draugiem. Nu vismaz Āro.

“Tūlīt!” pēdējo rezi dzirdēju tēva balsī tik lielu uzstājību, kad atteicos doties medībās.

Džeiks pamāja maniem vecākiem un satvēris manu elkoni, vilka uz sētas durvju pusi. Neviens no mums nevēlējās iet garām abiem dvīņiem, kuri stāvēja pie galenajām izejas durvīm uz pagalmu. Mēs izšāvāmies no mājas kā tādas raķetes, ļaujot durvīm aiz sevis aizkrist ar lielu būkšķi un ielēcām Džeikoba mašīnā, kas bija tuvāk nekā manējā un devāmies pretī Čārlijam, pirms viņš bija sasniedzis māju un izteicis vēlēšanos sasveicināties ar Bellu. Lasīt tālāk »

Mēness gaisma. 18. nodaļa

 18. VELNI SPĒLĒ DIEVUS

Skriedama cauri mežam pie Džeikoba, nespēju domāt ne par ko citu kā vienīgi par gaidāmo satikšanos ar Voltūriem. Āro ienīst Džeiku par zaudēto roku un manī nebija ne mazāko šaubu, ka viņš mēģinās atriebties manam draugam tiklīdz radīsies šāda izdevība. Vai man pietiks spēka viņu nosargāt?

Es mēģināšu. Viņš bija visas manas eksistences jēga.

Džeiku es atradu darbojamies savā garāžā ap kādu automašīnu, kas manās acīs izskatījās nesalabojama, taču Džeikobs bija ģēnijs. Es zināju, ka viņš to izdarīs.

Viņš dzirdēja manu tuvošanos un sagaidīja mani ar smaidu. Es neapstājoties ieskrēju garāžā un ielēcu viņa gaidošajās rokās, kas mani saņēma siltā, maigā skāvienā. Piekļāvies man pavisam klāt, viņš neredzēja manu satraukto un bažīgo sejas izteiksmi, taču dzirdēja manu sirdi sitamies krūtīs un zināja, ka tas nav no skrējiena.

Saraucis uzacis viņš pastūma mani tālāk no sevis, lai paskatītos man acīs, kas lūkojās grīdā. Lasīt tālāk »

MTV Movie Awards 2012

Krēsla paņem divas balvas – jau ceturto gadu pēc kārtas!

Svētdienas vakarā notikušajā MTV Movie Awards 2012 balvu pasniegšanas ceremonijā filma “Krēslas Sāga: Rītausma. 1. daļa” jau tradicionāli uzvarēja Labākās filmas un Labākā ekrāna skūpsta kategorijās. Mēs jau bijām pieraduši pie Kristenas & Roba teatralizētajām scēnām, saņemot Labākā skūpsta balvu, un ar nepacietību gaidījām, ko tad abi būs izdomājuši šogad, bet nekā… Roba nebija :( Tomēr arī Kristena nepalika kaunā! ( video skatiet pēc galerijas)

Iesākumā apskatiet, kā izskatījās mūsu krēslinieki:

Lasīt tālāk »

Mēness gaisma. 17. nodaļa

17. IDEĀLĀ PASAULE PLAISĀ

Viesības bija beigušās visiem jautri pavadot laiku un par pārsteigumu pašiem, vilkači un vampīri bija tik labi saraduši, ka atvadījās kā īsta ģimene. Daži bija ieminējušies, ka šāda kopā būšana esot jāatkārto. Tagad kad viss smagums bija uzvelts uz Alises pleciem, Lapušas iedzīvotāji pat spēja jūsmot par gaidāmajām kāzām, bet meitene par to tikai priecājās. Pazīstot tanti, biju pārliecināt, ka viņai jau ir plāns.

Es vēl tā pa īstam nebiju aizmigusi, kad manā istabā ienāca Alise un pajautāja, vai drīkstot mazu brītiņu palikt pie manis. Sākuma es nesapratu viņas nodomu, taču tad viņa atzinās, ka esot kopā ar vilkiem, bijis labi neko neredzēt. Lasīt tālāk »