Galerija
edward-cullen gallery_enlarged-robert-pattinson-new-moon-london-7-photos07 eclipse14 183254036 kristenvogue4 instyleash4 boboo-yann-for-web4 arrives at the 82nd Annual Academy Awards held at Kodak Theatre on March 7, 2010 in Hollywood, California. 001bk5r3_01

Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Visi raksti - maijs, 2012

Kristena filmas “Snow White and the Huntsman” pirmizrādē

Kristenai ir darba pilnas rokas! Pēdējo mēnesi viņa to tik vien dara, kā braukā pa pasauli, runājot ar žurnālistiem, atrādoties publikai, piedaloties šovos un fotosesijās… un tas viss saistībā ar raksta nosaukumā minēto filmu. Pāris diena atpakaļ, pa ceļam uz Kannām, Kristena kopā ar saviem ekrāna kolēģiem Šarlīzi Teronu (ļaunā karaliene) un Krisu Hemsvortu (mednieks) piedzīvoja šī filmas pirmizrādi. Tad nu bildēs apskatīsim Kristenas ekstravaganto tērpu un papriecāsimies par sirsnīgajām attiecībām trijotnes starpā:

Man ļoti mīļas ir tieši pēdējās divas bildes – tās tik labi raksturo mūsu brīvdomātāju meiteni! :)

Daudz vairāk bilžu skatiet šeit.

P.S. Vakar Kannu kinofestivāls tika godam atklāts. Atgādinu, ka mums būs tas prieks Kannās redžet arī Kristenu ar filmu “On The Road” un Robertu ar filmu “Cosmopolis”. Tieši Roba filmai, pēc kritiķu domām, ir lielas izredzes tikt pie spožā Palmas zara…

Mēness gaisma. 12. nodaļa

12. ŽĒLSIRDĪBA IR PĀRĀK AUGSTA CENA

Tā vietā, lai taisnā ceļā dotos pie Rozas un Emeta, nolēmu atgrieties Čārlija mājā un pārģērbties sausās drēbēs, kā arī savest sevi kārtībā. Droši vien izskatījos šausmīgi un negribēju satraukt tanti un tēvoci, kad jau tāpat bija par ko raizēties.

Apstājos, palikdama koku aizsegā un nolūkojos uz Čārlija māju. Nebija dzirdama ne mazākā kustība, kas liecinātu, ka tajā kāds būtu. Tas pārsteidza. Atminoties nakts notikumus, pieņēmu, ka vectēvs ir izsaukts uz iecirkni sakarā ar avāriju uz ceļa, bet Sjū prombūtnes iemesli man nebija zināmi.

Ieiedama šaurajā dzīvojamajā istabā un it kā drošības labad pāriecinādamās, ka tur patiešām nevien nav, atviegloti uzelpoju, jo varēju atļauties būt gļēvule. Čārlijs bija pelnījis paskaidrojumu par notikušo, bet pēc nakts starpgadījuma es nebūtu diez ko spējīga tādu sniegt. Manā galva valdīja haoss. Lasīt tālāk »

Mēness gaisma. 11. nodaļa

11. IEVAINOTS PAŠLEPNUMS NES POSTU

Sažņaudzis dūres, Džeiks stāvēja mūsu priekšā galīgi slapjšs. No viņa matu galiem pāri dusmās savilktajai sejai pilēja lietus lāses, noritēdamas uz kailajām krūtīm.

Emociju juceklis, kas plosījās manī, radīja haosu arī manā prātā, tāpēc es šodien daudz ko palaidu garām. Tāpat kā nebiju sajutusi Ralfu savā istabā, es nedzirdēju tuvojamies Džeikobu un mans pārsteigums viņu ieraugot bija tikpat neviltots kā pirms brīža redzot Ralfu. Lasīt tālāk »

Roberta citādā fotosesija

Izskatās, ka mūsu  klasiskā skaistuļa Edvarda iemiesotājs Roberts pieliek visus spēkus, lai izkāptu no šīs zīmogotājas lomas…

Lūk, žurnāla “Premiere” Kannu festivālam veltītajā izdevumā Robs iejutās sava jaunā varoņa no “Cosmopolis” skarbajā tēlā:

Starp citu, skatot visus klipus un foto par “Cosmopolis” (atzīstos, grāmatu neesmu lasījusi, tāpēc par pirmavotu nevaru spriest), vis šī jezga man ļoti atgādina stāstu par vientuļo, dzīvē pazudušo, seksuāli apsēsto maniaku Maikla Fasbendera atveidojumā sastricinošajā filmā “Shame”. Tikai Roba varoņa problēma nav sekss, bet vara, tomēr globālā vientulība un iekšējs tukšums ir virsnots visam…

Robertam rīt 26!

Tiešām – lieliskais Robs Patinsons svētdien atzīmē savu 26. dzimšanas dienu!

Un tam par godu piedāvāju papriecāties par topošo vīrieti Robu, mazo jauko baltgalvīti, kurš vēl nenojauta itin neko no tā, ko vēlāk viņš būs spējīgs izdarīt ar daudzu tūkstošu sieviešu sirdīm :)

Mēness gaisma. 10. nodaļa

 

10. TUMSĀ ĒNAS NEDEJO

“Ak, kā man šobrīd noderētu tava palīdzība, Alis,” es skaļi domāju.

Kleita bija skaista, bet kaut kā pietrūka un man nebija ne jausmas, kas tas bija. Ja šeit būtu tante Alise, viņa zinātu, kas vajadzīgs. Bet es te stāvēju istabas vidū kā tāda muļķe, un grozījos uz visām pusēm, meklēdama risinājumu, kura nebija.

Vakar piedzīvotais man joprojām lika lidot un viss rādījās pārāk skaisti, lai būtu īsts, tāpēc nebiju pārliecināta, ka skūpstu neesmu tikai nosapņojusi. Kad no rīta pamodos Čārlija mājā, biju ekstāzē un lidoju vismaz centimetru virs zemes. Nekas vairs nešķita tā kā bijis, it kā pasaule būtu mainījusies, lai gan mainījusies biju tikai es un manas attiecības ar Džeikobu ieguvušas jaunu nozīmi. Mēs bijām pāris. Tas nu bija oficiāli un negrozāmi, lai gan man pašai tas likās neticami. Es joprojām spēju sajust viņa karstās lūpas uz savējām, dedzinošo roku pieskārienu manam ķermenim. Tas viss bija neiespējami patīkami un neaizmirstami.

Vienīgais, ko šobrīd vēlējos vairāk par visu, bija doties atpakaļ uz Lapušu, lai satiktu viņu. Es ticēju, ka arī Džeiks jūtas tāpat, bet šodien viņš bija nolēmis strādāt, lai vēlāk mēs varētu būt kopā. Man bija japaciešas un šodien man pašai bija savi plāni, kas nobālēja vakardienas priekšā. Dārza svētki kopā ar klasesbiedriem.

Ambera, protams, bija uzaicinājusi arī Ralfu, bet viņš nepiedalījās cilvēku rīkotajos pasākumos un negrasījās ierasties. Šāds pasākums nebija arī Helēnas gaumē – tā vietā mēs abas labprātāk dotos uz pavisam citu ballīti – un viņa palika kopā ar Ralfu, kamēr Marianna un Viljams bija devušies medībās.

Nu labi, ar kleitu biju tikusi galā, bet ko lai dara ar matiem? Saņēmu tos no abām pusēm un pacēlu uz augšu, izveidojot kaut ko uz pakauša un pagrozīju galvu spoguļa priekšā. Nekas tur nesanāca. Es atlaidu matus un tie nevērīgi noslīga atpakaļ uz pleciem. Palūkojos uz mazā galdiņa, lai paskatītos, vai neatradīšu tur ko noderīgu. Nekā tur nebija. Man iešāvās prātā kāda žurnālā noskatīta frizūra, ko Alise reiz man bija uztaisījusi. Lasīt tālāk »

Kristena Stjuarte Džeja Leno šovā

Dažas dienas atpakaļ Kristena bija populārā ASV šovmeņa Džeja Leno šova viešņa, lai prezentētu tūlīt, tūlīt uz ekrāniem iznākošo filmu “Snow White and The Huntsman”, kurā Kristenai ir daiļās, bet kareivīgās Sniegbaltītes loma. Noskatoties video, uzzināsiet arī, tieši kuru Rītausmas 2. daļas ainu dēļ Kristena un Robs nesen vēlreiz devās uz Vankūveru… Lasīt tālāk »

Mēness gaisma. 9. nodaļa

9. ZAGTA LAIME IR SALDĀKĀ NO VISĀM

Mēs skrējām atpakaļ uz Džoisu māju pilnā ātrumā.

Mēs sacentāmies.

Klusēdami mēs slīdējām cauri meža biezoknim. Es jutu, kā manai ādai pieskaras koku zari, skujas, meža augi… Tie mani glāstīja nevis nodarīja sāpes. Pēdas maigi iegrima sūnās kā spilvenos. Skriedama, cik ātri vien varēju, atspēros no visa spēka un drīzāk lidoju nekā skrēju, bet Ralfs vienalga bija ārtāks. Viņš nebija džentlmenis – man tas patika – viņš nedeva man iespēju uzvarēt. Es turējos viņam cieši aiz muguras, bet viņu noskriet man nu nekādi nezdevās.

Ralfam tas patika.

Viens pēc otra mēs pārlēcām pāri nolūzušam koka stumbram. Džoisu māja bija izbūvēta meža ielokā. Ja tai nebūtu logu, māja pilnībā saplūstu ar mežu. Tai bija sienas sūnu zaļā tonī un pelēcīgs jumts – mežā sastopamās krāsas. Atšķirībā no Kaleniem, kuriem patika gaišie toņi, Džoisi savu mitekli centās padarīt pēc iespējas neuzkrītošāku un nemanāmāku – dabiskāku vietai, kurā tas atradās. Lasīt tālāk »

Mēness gaisma. 8. nodaļa

8. SAVU JŪTU GŪSTĀ

Man nebija ne jausmas, kādam būtu jābūt īstam randiņam, bet laiks, ko pavadīju kopā ar Džeiku sēžot aptumšotajā kinoteatrī bija pasakains. Nekad nebiju sapratusi, kāpēc tā bija iecienītākā satikšanās vieta, bet tumsa darīja savu un attiecīgajai atmosfērai bija liela nozīme. Netraucēja pat tas, ka visapkart bija svešinieki. Mēs sēdējām tuvu viens otram, cik vien tas bija iespējams un mūsu plaukstas bija savijušās kopā. Nešķita, ka jebkura cita vieta uz pasaules būtu labāka par šo.

Filma bija garlaicīga un ne tuvu neatbilda īstenībai par vampīriem, taču bija interesanti pavērot, kādi mēs cilvēku acīs izskatījāmies. Diez, kā viņi reaģētu uzzinot, ka vampīri patiešām pastāv un pat dzīvo viņiem līdzās? Vai viņi būtu ieinteresēti vai bailēs mestos bēgt? Varbūt uzbruktu mums ar noasinātiem mietiem, kā tas tiek aprakstīts vēstures grāmatās vai arī šautu uz mums ar lielgabaliem, raķetēm un apmētātu ar granātām. Cilvēku rokās bija ļoti spēcīgi ieroči, kurus viņi lika lietā pret savējiem; kāpēc lai viņi saudzētu mūs? Protams, viņi pretotos. Zināt, ka esi barības ķēdes apakšā, noteikti nav patīkami. Es zināju, ko nozīmē būt vājai un varēju iedomāties kā justos cilvēki, kad apjaustu, ka šāda ienaidnieka piekšā ir bezspēcīgi.

Bet ja tā padomāja… vai no tā ieroču arsenāla, kas bija cilvēku rīcībā, kaut kas varēja mums kaitēt? Kas to bija pārbaudījis? Protams, vampīrus varēja salikt kopā, ja vien to miesa netika sadedzināta. Un ja nu šīs zināšanas nokļūtu cilvēku rokās? Viņi varētu tos savainot un tad sadedzināt. Lai iznīcinātu mani droši vien nevajadzētu pūlēties pat tik daudz. No abām sugām, kas nebija cilvēki, es biju visvieglāk ievainojama. Lasīt tālāk »