








Nikija Rīda, kura mums zināma kā Rozālijas atveidotāja, kopā ar savu nesen apprecēto mīļoto vīrieti Polu Makdonaldu kopīgi radījuši un iedziedājuši jauku dziesmiņu Šajā savienība tieši Pols ir muzikālā daļa, jo viņš ir profesionāls mūziķis, turklāt izturējis atlasi talantu šovā “X Factor”. Bet Nikija labi izskatās un neslikti dzied
Get More: Movie Trailers, Movies Blog
Es biju ceļā uz Lapušu, lai palīdzēt Emīlijai un Helēnai. Šodiena jau tāpat solījās būt gana satraucoša, lai viņas tiktu galā vienas. Un lai gan ar nokavēšanos, tomēr biju izpildījusi Emīlijai doto solījumu. Mana pikapa kravas kastē atradās pasūtītā prece no veikala. Vadīdama auto pa tik labi zināmo un ierasto ceļu uz rezervātu, mani nepameta laimes sajūta par to, kā viss bija atrisinājies. No saviļņojuma es nebiju spējusi iemigt arī pēc tam, kad Čārlijs bija devies prom un Džeikobs aizgājis. Visi bija apmierināti un es redzēju cik ļoti atvieglota ir mamma. Es spēju iedomāties, cik daudzas reizes viņa bija vēlējusies atklāt savam tēvam patiesību, bet nebija uzdrošinājusies. Nu tas bija noticis. Mamma teica, ka tagad viss būšot daudz vieglāk, kad Čārlijs zināšot. Mums nebūs jāizliekas. Tas, protams, bija ļoti labi, taču nebija vienīgais iemesls, kādēļ es tik ļoti priecājos. Džeiks bija paziņojis visai manai ģimenei, ka mēs esam pāris. Es nevarēju būt vēl laimīgāka. Lasīt tālāk »
Tā gadās. Iekrīt sirdī, kaut zini, ka tavs loģiskais, analītiskais un attīstītais prāts šausmās noelšas… Ir tik patīkami padoties, viegli smaidīt un atdoties. Tas nekas, ka virspusēji, tukši un īslaicīgi, bet tās acis, mati, augums un sentimentālā melodija… mmm… ievelk lipīgā atvarā un nelaiž vaļā. Sapņot drīkst un vajag, mīļās.
Pienākusi kārta pirmizrādīt Kannu kinofestivālā lielu interesi izraisošo lieliskā režisora Deivida Kronenberga filmu “Cosmopolis” ar Robertu Patinsonu galvenajā lomā. Kristena kopā ar Tomu Staridžu (tas, kurš Roba draugs un Džūdas Lova bijušās sievas Sjennas Milleres līgavainis un topošā bērna tēvs) bija atnākusi atbalstīt sirdsdraugu Robu un apžilbināt visus ar savu sarkano liktenīgās sievietes-dievietes tēlu:
Kristena un Roberts jau vairākas dienas rosās nozīmīgajā Kannu kinofestivālā – Robs ieradies ar savu filmu “Cosmopolis”, bet Kristena ar “On The Road”. Abi slavenie un neapšaubāmi satriecošie jaunieši izskatās un izturas kā īstas zvaigznes – kaut kur zudusi Kristenas tīniskā kautrā un dumpinieciskā neveiklība, bet Robs no ieturēta, valdzinoša, mazliet apjukuša angļu vienkāršā puiša ar kautru, diskrētu šarmu acīs un stājā pārtapis žilbinoši seksapīlā, atbrīvoti elegantā, par sevi un savu vietu pasaulē pārliecinātā stārā. Kustību iestudējumi ir izslīpēti līdz pilnībai, smaidi un acu samiegšana dāļāti profesionāli dozēti, visi apkārt ir pazīstami, visi savējie, tas atbrīvo un iedrošina, arī paši nu ir tik ļoti savējie, tik ļoti pieņemti Lielajā Elitē, ka pamazām aizēno vecos, rūdītos bukus, visu kinofestivālu varenos…. Bet, velns, biju jau aizmirsusi, cik viņš ir sasodīti skaists! Izskatās, ka Edvards bija no Roba izsūcis visus dzīvības spēkus, un viņam bija nepieciešams laiks, lai savāktos un saprastu, kas īsti ir viņš pats. Ceru, viņš apjauš, cik daudz šis Edvards viņam ir arī devis…
Man bija izdevies izrunāties ar Čārliju un viņš apgalvoja, ka nemaz nedusmojas par to reizi, kad aizskrēju no mājas neko nepaskaidrojot. Bet šķita, ka viņš nepasaka visu, ko domāja. Es arī neliku, lai viņš to dara, jo vectēvs runāja tad, kad bija tam gatavs. Par laimi Džeiks bija paguvis salabot caurumu sienā manā istabā, pirms to bija pamanījis Čārlijs, aiztaupot viņam liekus satraukumus.
Es ļoti daudz laika pavadīju Lapušā kopā ar vilkiem. Tur viss joprojām noritēja pilnā sparā kāzu gaidās, bet kā man rādījās, neviens rezervāta vīriešu kārtas pārstāvis par kāzu rīkošanu nebija sajūsmā, ja nu vienīgi Kils, jo tas nozīmēja verdzību Klērai. Turpretī meitenes bija kā septītajās debesīs. Nu ja, balts zīds, puķes, asaras… meiteņu sapnis.
Vai tas bija arī manējais? Es vēl nespēju to iedomāties, kaut gan priecājos, ka ar Džeikobu mūsu attiecības bija atguvušas visu, ko bijam zaudējuši nepatīkamā notikuma dēļ. Izjūtot vainas apziņu pret viņu, centos izvairīties no sastapšanās ar Ralfu un tāpēc uz Džoisu māju negāju. Helēnu es sastapu kafejnīcā, kur viņa bija ķērusies pie darba ar pilnu joni, lai nebūtu jāuzturas mājā, kur Mariannas un Viljama uzraudzībā dzīvojās Ralfs. Helēnas attieksme dēļ pret brāli, viņi neiebilda, ka meitene lielākoties pavada laiku Lapušā un Helēna tādēļ bija bezgala laimīga. Lasīt tālāk »
Izbraukusi no Forksas, es apturēju auto ceļa malā, lai sakopotu domas. Pēdējās laikā biju piedzīvoju neaprakstāmas izjūtas, kas mijās ar prieku un stindzinošām bailēm. It kānebūtu gana ar visu, kas bija noticis sakot ar Ralfa nodarijumu, vecaku atgriešans un biedejošo paziņojumu, nu vēl arī Dāvids bija sagādājis man pārsteigumu. Un ne to labāko. Bet pie tā es pati biju vainīga un tagad atlika vien šaustīt pašai sevi. Tas viss vienlaicīgi. Biju pateicīga, ka Čārlija nebija mājās. Tas būtu par daudz prasīts pat no manis.
Dāvids nojauta. Viņam bija aizdomas un pamatotas – lai kā es centos piespiest sevi par to nedomāt, puiša sacītais atkal un atkal atbalsojās manā galvā, kurā viņš atzīstas, ka redzējis Ralfu un Džeikobu izlecam pa manas istabas logu.
Es sevi nolamāju, apsvērdama, vai darīju pareizi aiziedama neko nesacījusi? Vai man būtu vajadzējis to noliegt? Teikt Dāvidam, ka viņš ir pārskatījies un nekas no tā visa nebija īsts? Tā nu viņš man ticētu. Un jo vairāk es to noliegtu, jo lielākas aizdomas viņam rastos. Vienkārši aiziedama es neatstāju viņam iespēju pārliecināties par saviem pieņēmumiem. Un ko tālāk? Kas notiks, kad par to uzzinās pārējie? Lasīt tālāk »
Ir ja pierasts kopš Krēslas filmu iznākšanas katru gadu mūsējos ieraudzīt Teen Choice Awards pasākumos – šogad Krēslas mīlnieki šovā ieguvuši 4 nominācijas, turklāt Stefanija Meiere ar visu Krēslas Sāgas sēriju joprojām pretendē uz labākās grāmatas nosaukumu:
“The Avengers”
“The Hunger Games”
“Mirror Mirror”
“The Twilight Saga: Breaking Dawn – Part 1″
“Wrath of the Titans”
Roberts Daunijs Juniors, “The Avengers”
Kriss Hemsvorts, “The Avengers”
Džošs Hatčersons, “The Hunger Games” un “Journey 2: The Mysterious Island”
Teilors Lotners, “The Twilight Saga: Breaking Dawn – Part 1″
Roberts Patinsons, “The Twilight Saga: Breaking Dawn – Part 1″
Lilī Kolinsa, “Mirror Mirror”
Vanesa Hadžensa, “Journey 2: The Mysterious Island”
Skārleta Johansone, “The Avengers”
Dženifera Lourenss, “The Hunger Games”
Kristena Stjuarte, “The Twilight Saga: Breaking Dawn – Part 1″
Džastins Bībers
Raians Goslings
Laiams Hemsvorts
Roberts Patinsons
Ians Somerhalders
“The Hunger Games” triloģija, Sjūzena Kolinsa
“The Giver,” Luī Lovrī
“The Twilight Saga,” Stefanija Meiere
“Divergent” trilogy, Veronica Roth
“The Lucky One,” Nikolass Sparks
Nobalsot var šeit (vienreiz dienā un tikai reģistrētiem lietotājiem!)
Es sēdēju uz gultas līdzās mammai savā istabā. Mēs labu brīdi vienkārši klusējām, saprazdamās bez vārdiem. Bella priecājās par atgriešanos un es par viņas klātbūtni. Viņas nedaudz vēsākie pirksti maigi un nomierinoši slīdēja pār manu ādu. Vienlaikus ar viņas tuvumu visas raizes šķita nenozīmīgas un mazsvarīgas. Ne Ralfa nodarījums ne notikumi Eiropā, lai kādi tie arī nebūtu, nelikās nekāds drauds, ja vien viņa bija ar mani. Pat Voltūri, kas varētu mēģināt atgūt zaudēto varu, šķita tikai ļaunie varoņi no pasakām, kurām vienmēr pienāca laimīgas beigas. Līdz šim tās vienmēr tādas bija bijušas.
“Man tevis ļoti, ļoti pietrūka,” mamma ierunājās. “Es vairs nekur bez tevis nedošos.”
Es pasmaidīju, palūkodamās viņā. “Man arī tevis ļoti, ļoti trūka. Tu pat nespēj iedomāties, cik ļoti tu man esi vajadzīga.”
Bella sarauca pieri. “Kas noticis?” Viņa jau atkal lieki satraucās, juzdama, ka ir kas tāds, ko neesmu viņai sacījusi. Lasīt tālāk »