Galerija
eclipse11 anman27 twilightxchange-ks-0807 SPL122220_001 robertpattinsonmadridprem021 05281-bella-bmaid-one-400 alice robertpattinsoncovma2012hq16 cinemanianm_4

Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Visi raksti - aprīlis, 2012

Mēness gaisma. 7. nodaļa

7. SPĒLE KĻUVA BĪSTAMA

Vakardiena bija pārsteigumiem bagāta un šodiena solījās būt ne mazāk pārsteidzoša. Man izdevās izvairīties no Čārlija, jo viņš jau agri devās uz iecirkni, lai gan pirms tam bija ienācis paskatīties vai esmu pamodusies. Es biju, bet izlikos ka vēl guļu. Biju pateicīga Sjū, ka brokastojot viņa necentās mani izprašņāt. Viņa par notikušo zināja tik pat daudz, cik es, jo bija viena no vecajiem, kas nodrošināja kārtību rezervātā. Līdz šim viņai nebija nācies Čārlijam melot – viņa vienkārši visu nestāstīja. Bet vakar viņa pirmo reizi bija samelojusies, kad vectēvs pajautāja par dzīvi rezervātā un noslēpumiem, kas tajos slēpjas. Sjū prasmīgi novirzīja sarunu citā virzienā, taču es biju droša, ka viņi pie tās vēl atriezīsies.

Skolā bija citādi. Man ne no viena nebija jāizvairās. Gluži pretēji. Man vajadzēja ar kādu parunāt. Protams, ar Helēnu. Viņa kopā ar Ralfu stāvēja paslēpusies koku ēnā stāvlaukuma tālākajā malā. Es ļāvu savam braucamajam nevērīgi slīdēt uz to pusi un apstājos tikai pāris soļus no viņiem. Automašīna vēl darbojās, kad kāds atrāva šofera durvis. Lasīt tālāk »

Mēness gaisma. 6. nodaļa

6. TEV NEBŪS NOKAUT

Džeikobs nostājās manā priekšā un aplicis lielās rokas ap manu vidukli, pievilka sev klāt un noskūpstīja uz pieres. Viņa ķermeņa tuvums uz manu jau tā trakojošo sirdi iedarbojās kā elektrošoks. Prāts atteicās darboties vispār. It kā ar to vēl nepietiktu, es jutu viņa karsto elpu uz savas sejas un dziļi tumšās acis mīļi raudzījās manī.

Ja tas bija domāts kā uzmanības novēršana, tad viņam izdevās. Es no tiesas aizmirsu, ko biju jautājusi un tikai muļķīgi blenzu pretī.

Džeiks pasmējās par manu reakciju. Viņš jutās tik pat laimīgs cik es. Tātad viss bija kātībā. Kopš vakarvakara nekas nebija mainījies un mūsu jaunā saikne bija kļuvusi tikai stiprāka.

Man vēderā kaut kas kņudēja.

Pols noklepojās, pievērsdams manu uzmanību. “Mani gaida klienti.”

Es atcerējos savu jautājumu un uzlūkoju visus trīs ar pārmetošu skatienu, kas gan man īsti lāgā nepadevās, jo patiesībā vēlējos lēkāt no prieka.

“Jūs neatbildējāt uz manu jautājumu.”

“Džeiks paskaidros,” Pols iesmiedamies attrauca un metās uz pirmo telpu, kur atradās ģimene, kas iepirkās.

“Man arī šis tas darāms. Āā… nu tad… līdz vēlākam,” arī Sems izvairīgi mēģināja atkratīties, visu noveldams uz Džeika pleciem un runādams sāka virzīties dziļāk noliktavā.

“Nu, forši,” Džeiks norūc un izbolīja acis, uzmezdams abiem sazvērniecisku skatienu.

Es sakniebu lūpas un sakrustojusi rokas uz krūtīm, gaidīju. Džeikobs palūkojās uz mani un pacēla uzacis.

“Ejam pastaigāties.”

Man divreiz nebija jāsaka.

Aiz uzpildes stacijas bija skrajš mežs. Drīzāk gan tā bija pļava ar retiem kokiem, kuru dažkārt izmantoja tūristi kā telšu vietu, un mēs sākām iet starp tiem. Džeikobs turēja manu plaukstu savējā un es jutos neiedomājami labi.

“Kā pagāja tava atlikusī nakts?” viņš plati smaidot, jautāja.

“Es nespēju aizmigt,” atzinos.

“Nākot pie tevis, tas nebija mans nolūks.”

“Pēc tādas sarunas, tas bija gaidāms.” Es uzmetu žiglu skatienu Džeikam, lai redzētu, vai nepamanīšu viņa sejā kādas nožēlas pazīmes. Tajā valdīja tikai prieks. Gluži tāds pats prieks, kāds bija vērojams manējā.

Smaids pārgāja smīnā un viņš nedaudz izskatījās sakautrējies. “Man patiešām ir prieks, ka tas nu ir nokārtots. Tagad ir daudz vieglāk. Zini… es baidījos, ka tu varētu pārprastu un tādējādi es tevi aizvainotu…”

“Viss ir labi,” es pārtraucu viņa neveiklo runu. “Ar mums viss būs labi, bet nenovirzīsimies no galvenā jautājuma.” Centos atgūt mūsu nepiespiesto atmosfēru un likt Džeikobam atklāt patiesību, ko, acīm redzot, viņš nevēlējās darīt.

Viņš pievilka mani sev klāt un atkal noskūpstīja uz pieres. Tik bieži viņš to nebija darījis vēl nekad. Lasīt tālāk »

Divi foto no Rītausmas 2. daļas

Ar Rītausmas filmu ražotāju, kinokompānijas Lionsgate, gādību mums ir tas prieks aplūkot kādu drusku no novembrī skatāmās pēdējās Krēslas filmas “Krēslas Sāga: Rītausma. 2. daļa” – divas smukas bildītes.

Mēness gaisma. 5. nodaļa

5. SIRDS GAVILĒJOT LIDOJA

Kad mans vāģis šūpodamies ieklunkurēja Čārlija mājas piebraucamajā ceļā, es jau biju pilnīgi mierīga. Biju pateicīga, ka varu izvairīties no Emeta un Rozālijas, kuriem šoreiz sameloties es nevarētu. Emets droši vien par to tikai pasmietos, bet Roza gan satrauktos. Ar vectēvu bija citādi. Arī viņš bija vērīgs, tas tiesa, bet viņš nespieda mani runāt, ja es to nevēlējos. Un es nevēlējos.

Vēl neatvērusi mājas durvis, es sajutu saldo vafeļu smaržu, kas piepildīja pagalmu caur atvērto virtuves logu. Sjū gatavoja. Viņa bija viena. Čārlijs vēl nebija atgriezies no makšķerēšanas. Laikam zivis ķērās labi. Sjū gan vēlāk piktosies, ka būs tās jatīra, bet patiesībā viņa par to priecājās.

Es pie sevis teju vai pasmaidīju. Cik viņiem kopā bija labi. Nekādu mistisku saišu vai likteņa iezīmēto, kas galu galā noved pie salauztas sirds. Viņiem nebija jājūtas vainīgiem par to, kas viņi bija. Viņi vienkārši bija cilvēki, un zināja, kas viņus sagaida. Man, turpretī, atlika vien zīlēt, vai aiz stūra neglūn jauni pārsteigumi. Lasīt tālāk »

Mēness gaisma. 4. nodaļa

4. SVĒTLAIME MIJAS AR BOJĀEJU

Nedaudz tālāk pie ugunskura sēdēja Dāvids. Es pavirzījos tuvāk siltumam, jo tas bija patīkams. Laikam pieradums. Džeikoba tuvums vienmēr bija silts un tagad, kad viņš bija prom visās iespējamajās nozīmēs, man bija sajūta, ka visapkārt ir tumšs un auksts. Patiešām dīvaina sajūta, kurai nevajadzētu būt. Vai tas par kaut ko liecināja?

Dāvids atkal skatījās uz mani, bet šoreiz nedaudz citādi. Es palūkojos pretī un kad mūsu skatieni sastapās, neviens no mums nenovērsās. Viņam bija tumši zilas acis, pelēcīgi blondi mati un izteikta žokļa līnija. Protams, es to visu biju pamanījusi jau agrāk, bet nez kādēļ tagad tam bija daudz lielāka nozīme. Viņš patiešām izskatījās glīts…

Mani pašu pārsteidza tas, ka tā lūkojoties vienam uz otru, mēs nejutāmies neveikli.

Dāvids pirmais nolaida skatienu un pasmaidīja tikai ar pašiem lūpu kaktiņiem. Es kautrīgi atdarināju viņa smaidu tikai tāpēc, ka tas šķita jautri.

Izskatījās, ka viņš vēlas man ko jautāt, taču neuzdrošinājās mani uzrunāt. Es it kā biju ārpus viņa saziņas loka. Līdz šim ar Dāvidu biju runājusi tikai pāris reizes, bet neviena no tām nebija ilgusi vairāk par dažām sekundēm un vienmēr tikai par mācībām. Lasīt tālāk »

Mēness gaisma. 3. nodaļa

1. nodaļa, 2. nodaļa

3. SIRDS ASIŅOJOT KLIEDZA

Grabēdams, mans pikaps iejoņoja Lapušā – rezervāta pilsētiņā pie līča, kas pēdējo gadu laikā patiešām bija pamatīgi mainījusies. Tūristu pieplūdums un pašu Lapušas iedzīvotāju daudzums, kas bija palielinājies, kad vilkači apprecēja savas likteņa iezīmētās un izveidoja ģimenes, bija licis tai kļūt lielākai. Tagad šeit slējās lielveikals, kas piederēja Ambrija, Kilam un Džaredam. Tieši tam pretī atradās uzpildes stacija, kurā strādāja Pols un Sems. Ceļš aizvijās garām skolai, kurā pēdējā vidusskolas klasē mācījās Klēra. Meitene nespēja vien sagaidīt, kad skolas diploms būs kabatā, lai varētu gatavoties savām kāzām ar Kilu. Viņa ar to bija tik pārņemta, ka šķita – viņi apprecēsies tajā pašā dienā. Agras laulības viņu, acīm redzot, nebaidīja.

Es nogriezos uz daudz šaurākas ielas, lai nokļūtu tuvāk līcim, kur atradās kafejnīca. Kad braucu garām Reičelas namiņam, kur darzā spēlējās viņas un Pola abi dēlēni, kas bija nosaukti pa godu saviem senčiem – Bilijam un Efraimam, Reičela tieši tobrīd iznāca no mājas ar krūzi limonādes un plati smaidot, pamāja man sveicienu.

Es pamāju pretī. Lasīt tālāk »

Mēness gaisma. 2. nodaļa

Tiem, kuri šim Gunitas darbiņam uzdūrušies tikai tagad, iesākumā izlasiet 1. nodaļu!

2. SKAISTAIS IR NĀVĒJOŠS

Atverot acis un palūkojoties ārā pa logu, valdīja pilnīga migla.

Kāds pārsteigums!

Ideāls laiks vampīru skolas dienai.

Uzvilkusi pavisam ikdienišķu apģērbu, lai neizceltos – tas bija vājš mēģinājums panākt iejukšanu pūlī – un sametusi somā nepieciešamās lietas, devos uz virtuvi salūkot ko brokastīm. Tik bieži uzturoties cilvēku tuvumā, pavisam biju atradinājusies no asinīm. Es lepojos ar to, ka spēju kontrolēt savas vajadzības un atteikties no lietām, kas nebija svarīgas. Šajā gadījumā tās izrādījās dzīvnieku asinis. Es itin labi spēju pārtikt no ēdiena, ko lietoja cilvēki un vēl ne reizi nebiju izjutusi vajadzību pēc sārtā šķidruma.

Ja vien es ļautu, Rozālija man labprāt arī gatavotu, bet es jau tā jutos mazāk nozīmīga šai ģimenē, lai ļautu, ka kāds par mani gādā arī šajā ziņā. Bez tam Rozālijai riebās pieskarties cilvēku ēdienam. Lai gan manis dēļ viņa bija gatava uz visu, es nevēlējos, ka viņa būtu spiesta to darīt.

“Labrīt, Roza!” šaudamās lejā pa kapnēm, es uzsaucu tantei, kas pilnīgi nekustīga stāvēja dzīvojamajā istabā un vērās manī.

Viņa atplauka mātišķā smaidā un apjautājusies par manu nakts mieru, kā jau paredzēju, tūlīt noprasīja, ko es vēlētos brokastīs. Lasīt tālāk »

Rītausmas 2 komanda dodas atpakaļ uz Vankūveru!

Kaut pagājis jau gads, kopš Rītausmas 2. daļas filmēšana ir pabeigta, arī pati filma jau gandrīz degungalā, daži darbiņi tomēr vēl gaida uzlabojumus, tāpēc daži no Krēslas filmu komandas, viņu skaitā arī Kristena un Robs, dodas uz Vankūveru, lai vēlreiz, šoreiz tiešām pēdējo reizi, pielietotu savas zeltainās acu lēcas… Visprezīcāk par to, kāpēc jābrauc un kas tur gaidāms, pastāsta pats režisors Bils Kondons Krēslas Sāgas Facebook lapā:

“Hello Twihards!

Greetings from Los Angeles, where we’re hard at work on BREAKING DAWN, PART TWO. It’s truly crazy to think that it’s been a year since we wrapped production in Vancouver, since for those of us in the editing room the work has never stopped.

A film is a lot like a puzzle, with each piece – each shot, no matter how brief – needing to fit exactly with the ones around it. Our Part Two puzzle is finally coming into full view, and in a few weeks we’ll be heading back north to pick up some additional shots – the last tiny missing pieces. We’re not shooting any new scenes or dialogue, just some technical work with some of our cast and stunt actors.

I am really looking forward to being back on set with some of the friends I’ve made on my Twilight journey, like the great Guillermo Navarro, our cinematographer, and his crew. And yes, Rob and Kristen will be there too, to pop in those gold contacts one last time…

I’m excited to report that before too long we’ll have another trailer for you to decode. And wait until you see the first posters — they’re unlike any “Twilight” images you’ve seen before. And then November 16th will be upon us and the final film will be yours!”

(Tulkojums taču nav nepieciešams, vai ne? )

Gaidīsim Bila solīto treileri un plakātus, kuri atšķiršoties no visiem iepriekšējiem Krēslas filmu plakātiem!

Mēness gaisma. 1. nodaļa

Mīļie TT fani!

Atminieties, es kādreiz intensīvi publicēju Krēslas fanu garadarbus (kurus joprojām var izlasīt TT arhīvā)? Atcerieties autori Gunitu, kura jums un man kļuva ļoti tuva ar savu satriecošo darbu “Dienas vidus”? Tagad ir brīnišķīgi jaunumi – Gunita ir uzrakstījusi turpinājumu ar nosaukumu “Mēness gaisma”! 

Baudīsim priekšvārdu un pirmo nodaļu, un noteikti gaidīsim turpinājumu!

niive

Lasīt tālāk »

Kristenas un Roberta jaunākās filmas

Abiem slavenākajiem Krēslas personāžiem un aktieriem šogad gaidāmas divas filmu pirmizrādes, dažas no kurām (On the Road un Bel Ami) jau tik ilgi gaidījušas savu izrādīšanas kinokompāniju, ka šķiet jau vecas vēl neredzētas :)

Lūk, “On the Road” - filmai paredzēja izrādīšanu šā gada Kannu kinofestivālā, bet svaigākās ziņas norāda, ka tā tiks nomainīta pret otru Kristenas filmu, pret “Sniegbaltīti”:

Lasīt tālāk »