Galerija
breakingdawncast7 51dvgwitoll__sl160_aa160_ Hotel Crillon on November 10, 2009 in Paris, France. b4dctu robert-pattinson-022111-4 kelans1 j5 kris_tay_berlin_12 wfeset27thjuly5-1

Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Visi raksti - maijs, 2011

Alehandro Gonsaless Injaritu

Nesen noskatījos šī izcili talantīgā meksikāņu režisora jaunāko filmu “Biutiful”. Tas ir sirdi ārdošs, emocionāli iznīcinošs kino, kuru vajag noskatīties visiem, kuri ieskatās dzīvē dziļāk par virskārtu. Stāsts par dzīvību un nāvi, par trauslo robežu starp tām; par mīletību un naidu, jo reizēm tās sadzīvo roku rokā, par nolemtību, pienākumu, likteni, drosmi… tomēr par tik reāliem, tik īstiem cilvēkiem, kuri mīt mums tepat blakus, tikai tādā realitātē, kādu mēs negribētu piedzīvot pat drausmākajos murgos. Ir vērts noskatīties, lai apjēgtu, cik laimīgs esi. Es gan vēl pusi dienas nespēju atjēgties… nācās ar steigu mesties ikdienišķībā, lai neraudātu.

Injaritu es atcerējos pēc iepriekš redzētām divām ne mazāk izcilām viņa filmām – “Bābele” un “21 grams”. Abas izceļas ar tikai viņam raksturīgo emocionāla intelektuāļa rokrakstu, kuram interesē cilvēces apbrīnojamā spēja un dziļi sakņotā tieksme sevi iznīcināt, tai pašā laikā mūsu neremdināmās alkas saglabāties un izdzīvot par spīti visam. Otra viņam piemītošā iezīme ir izcilu aktieru atlase – Šons Pens (Dievinu! No sirds žēl, ka viņš, tāpat kā vēl viens talants Kevins Speisijs, pievērsies teātrim), Breds Pits (viņam tiešām izdevies no vienkārši smukulīša tapt par izcilu, diemžēl režisoru nenovērtētu, talantu), Havjers Bardems (šis seksuālais, gudrais un vīrišķīgais aktieris iekaroja manu sirdi jau pēc “Vikija, Kristīna, Barselona”. Laimīgā Penelope Krusa!), Naomi Votsa (atceramies dīvaino “Aplis”!), Keita Blānšeta (viņas karaliene Elizabete filmā “Elizabete. Zelta Laikmets” bija sapnis!) un Benisio Del Toro (vēl viens it kā ne visai glītais, bet tik sasodīti seksīgais spāņu aktieris ar apbrīnojamu aktierspēli).

My Muse

Kamēr Muse nav ierakstījuši neko jaunu, es klejoju pa viņu vēsturi. Jo bez Muse nevar :)

Šī ir no laika, kad es par viņiem vēl neko nezināju:

Bet šie divi vienkārši tādēļ, ka manas mīļākās Muse dziesmas. Pagaidām mīļākās :)

Ar viņu mūziku es kļūstu labāka…

Dienas vidus. 23. nodaļa

23. IZMISUMS

 Tas nepateicīgais suns. Nodevējs. Kā viņš uzdrošinājās atgriezties un pakļaut nāvei manu meitu? Kā es varēju viņam uzticēties? Man vajadzēja lūgt Čārlijam un Renē ņemt Nesiju līdzi uz Floridu. Tur viņa būtu lielākā drošībā.

Ak, mana mazā, skaistā meitiņa. Mans labākais draugs. Nu arī viņi bija pakļauti nāvei tāpat kā mēs. Nevienam no mums nebūs lemts dzīvot tālāk. Kāpēc? Kāpēc visam tā vajadzēja beigties? Vai tad es nebiju jau gana cietusi? Diezgan asaru un asiņu lējusi… 

Tas bija viss, kas man palicis – divi svarīgākie cilvēki pasaulē, kuru dēļ es gatavojos mirt. Un tagad viņus no mums šķīra ienaidnieku rinda. Lasīt tālāk »

Daudz laimes, Rob!

Ak, gadi, gadi, filmas, lomas …
Vēl tikai pats trauksmainās jaunības plaukums , bet jau ceturtdaļa gadsimta aiz muguras.
Nākamie 25, dārgais, būs Tavs īstais pļaujas laiks – Oskari, Zelta Lauvas, Palmas zari … un varbūt , pa starpai arī kāds mantinieks pagadīsies (grēks būtu neproduktīvi izšķiest TĀDU ģenētisko materiālu).
Visuvarenais Radītājs ir bijis neparasti dāsns pret Tevi, manu ZELTA ZĒN. Izmanto to lietderīgi!

Tā viss iesākās …

Lasīt tālāk »

Dienas vidus. 22. nodaļa

22. PATIESĪBA

Manas acis bija cieši aizvērtas. Tā bija vieglāk saglabāt to, kas vēl bija atlicis no mana spēka. Jutu kā katra zem vairoga esošā vampīra gaisma tuvojas, saspiezdamās ciešāk ap mani. Vairs nespēju to noturēt tik tālu no sevis kā sākumā un pasargāt katru atsevišķi, tāpēc biju pateicīga, ka tagad tie nāca tuvāk, atvieglojot manu uzdevumu. Kaujas troksnis bija rimies. Tagad es dzirdēju balsis, kas sarunājās, bet neuzdrošinājos atvērt acis, lai paskatītos, kas notiek. Bija ļoti grūti elpot. It kā es smaktu. Nāsīs koda dedzinošā smaka no sārtiem, bet ne jau tas neļāva man ievilkt plaušās gaisu. Viss mans ķermenis bija sasprindzināts līdz galējai robežai. Man vairs nebija nojausmas, cik daudz laika ir pagājis kopš es tā stāvu, kas noticis ar pārējiem un kur ir Voltūri? Es dzirdēju skaņas un soļus, jutu kustību ap sevi un man pieskaramies daudzas rokas, bet nespēju atrast veidu, kā atgriezties pie viņiem.

Zināju, ka man tikai jāatver acis. Taču patiesībā es to nemaz negribēju, baidoties ieraudzīt, ka esam zaudējuši. Manas kļūdas dēļ. Es biju mūs pazudinājusi. Lasīt tālāk »

Dienas vidus. 21. nodaļa

21. CĪŅA

  Mēs ar Edvardu saskatījāmies. Džaspers un Emets ieņēma vietas mums blakus. Viņiem tūlīt pievienojās Elesars, Rozālija, Stefans, Vlaimirs, Tanja, Gerets, Keita, Pīters, Šarlote, Rendals, Mērija, Senna, Kaširi, Čārlzs, Makenna, Laiems un vēl daudzi citi, nostājoties vienā rindā. Pārējie ieņēma pozīcijas aiz mums, bet vilki izretojās abos flangos.

Džeiks iesmilkstējās un ar Renezmi mugurā atkāpās uz aizmuguri.

- Ej. – Edvards pavilka mani aiz sevis, liekot atkāpties.

Es kā sastingusi paliku uz vietas un turpināju lūkoties viņā. Safrina satvēra manu roku un izvilka caur kareivīgi noskaņoto sabiedroto rindu un nostādīja sev blakus, palikdama manā tuvumā.

- Saņemies, Bella, – viņa iesaucās spalgā un griezīgā balsī. – Tūlīt izšķirsies mūsu liktenis.

Man otrā pusē nostājās Bendžamins un uzsmaidīja. – Parādīsim viņiem, uz ko esam spējīgi.

- Tieši tā. Parādīsim viņiem velnu! – iesaucās Emets un pūli pāršalca varonīgi, uzmundrinoši kaujas saucieni.

- Visu vai neko! – iekliedzās Vladimirs.

- Tagad vai nekad! – atkliedza Stefans, pūlim iekarstot.

Kārlails smagi nopūtās un nostājās līdzās Edvardam. Viņi saskatījās. Lasīt tālāk »

Dienas vidus. 20. nodaļa

20. SABIEDROTIE

 Mūsu bija pārāk daudz, lai ceļotu kopā, tāpēc bijām sadalījušies. Kaleni un vilki devās visiem pa priekšu, jo Alise vienīgā spēja atpazīt vietu, ko bija redzējusi savā vīzijā. Tai bija jābūt sniegiem klātai ar ledus kalniem. Mēs devāmies uz ziemeļaustrumiem. Uz Grenlandi.

Izvairoties no apdzīvotām vietām, pilnīgā klusumā, mūsu stāvi slīdēja cauri mežiem, pāri kalniem, garām pilsētām, atstājot aiz muguras tādu pašu klusumu.

Mēs nerunājām.

Ko gan vēl varētu pateikt tādu, ko nezinātu? Ikviens vārds būtu kā pātagas cirtiens sirdī, atgādinot, ko zaudēsim. Lasīt tālāk »

Sirsnīgi sveicieni visām TT māmiņām!

Sveicam visas skaistās, čaklās, gudrās, talantīgās, gādīgās, mīlošās un visu varošās TT māmiņas!
Un tas nekas, ja ne vienmēr perfekti atbilstam šiem kritērijiem, saviem bērņukiem mēs vienalga esam THE BEST!

 

Māt, atkal logā zvaigznes kvēlo,
Māt, atkal logā krēslains vakars blāv.
Māt, lasi vēlreiz Krēslas sāgu,
Māt, lasi vēl kā tālā bērnībā.

Skan atkal Krēslas rindas sirdī.
Tās katrā dzīves solī man ir klāt,
Skan priekos, bēdās, kad ir grūti,
Skan sirdī man, ak mīļā, labā māt…

Piedz.
Reiz apklust katra balss,
Izskan katra šūpļa dziesma,
Tikai Krēsla nenosalst,
Krēsla cauri mūžiem liesmo,
Krēslai nepienāk pat gals,
Kad jau klusē mātes balss.

Ne vienmēr pati perfektākā mamma,

Jūsu ZT

Dienas vidus. 19. nodaļa

19. LĒMUMS

 - Mums ir jābēg, jāslēpjas, – ierosināja Amuns. Raudzīdamies uz visiem pēc kārtas, viņš izskatījās pārliecināts.

- Ja bēgsim, Voltūri mūs medīs pa vienam un mums tikai ilgāk būs jāgaida nāve, – viņam atbildēja Laiems.

- Ja jāmirst, tad mirsim cīnoties plecu pie pleca par brīvību un taisnību, – Gerets pievienojās.

Manīju, kā daži apsver Amuna, bet citi Gereta sacīto.

Bēgt vai cīnīties – tā bija grūta izvēle. Lasīt tālāk »

Jauns kadrs no Rītausmas!

Vēl viena Rītausmas bilde iekārdināšanai no oficiālā Twilight Twitter konta. Šoreiz ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir pirms kāzām, jo Bellas pirkstā mirdz saderināšanās gredzens… (Izskatās atšķirīgs no Aptumsumā pirkstā uzvilktā. Krāšņāks, bagātīgāks) Un Bella, šķiet, izvācas no savas meitenes dienu istabiņas :)