Izlasi 1. daļu šeit!

Ko vīrieši varētu mācīties no Edvarda. 2. daļa

Fantāziju filmās liela nozīme ir, bieži vien iztrūkstošiem, vecākiem. Tā ir mitoloģijas daļa ( Oza pilsētas burvis, Zvaigžņu kari, Harijs Poters, Gredzenu pavēlnieks utt.), kad galvenajam tēlam jābūt bārenim, no izirušas ģimenes vai citādi cietušam ģimenes ietvaros, lai varētu sākt savu lielo pārmaiņu ceļojumu. Jo vairāk viņš jūtas zaudējis sevi, nespējīgs atrast savu vietu dzīvē, jo lielāks tukšums viņā, jo vairāk telpas, ko aizpildīt, un gan Bella, gan Edvards un Džeikobs mēģina sadzīvot ar savas miesīgas mātes zaudējumu vai prombūtni. Bella neizvēlas tikai Edvardu, viņa izvēlas viņa ģimeni, kas nekad nepametīs un nenomirs. Tas nesāp, ka tēvs ir ārsts. Ja tu iekulies tādās nepatikšanās, kādās Bella vienmēr nonāk, tā nav tikai izdevība, bet gan nepieciešamība. Tomēr, lai pievienotos unikālajam Kalenu „asinsradinieku” klanam, tev ir jākļūst par vienu no viņiem.

” Tev nevajadzētu mainīties manis dēļ,” ir veselīgā alternatīva, ko piedāvā Džeikobs, bet Bella grib mainīties. Līdzīgi kā TV reklāmā, kurā izmests āķis sieviešu nedrošībai, pametot kā ēsmu uzpūstus, polsterētus krūšturus ar reklāmas saukli: „Tu… tikai labāka!”, viņai ir pārdots vampīru izskats. Ar savu mūžīgās jaunības un skaistuma solījumu, tā ir visas plastiskās ķirurģijas māte. Bet, ja kāds līstu manā maciņā, es viņam atbildētu, ka labākie krūšturi, tāpat kā labākie vīrieši, ir tie, kas ļauj man būt pašai. Bellai diemžēl ir dažas nopietnas pašapziņas problēmas. Viņa vēlas būt tikpat satriecoša kā Edvards, lai paceltos viņa līmenī, bet, tā kā viņa atmodināja Edvardā zaudēto cilvēcību, kāda viņam piemita pirms transformācijas, viņš vēlas Bellu sev tieši tādu, kāda viņa jau ir. Viņa idealizētā mīlestība un visa akceptēšana ir katras meitenes cerība, kura kaut reizi fantazējusi par satriecoša un neaizsniedzama puiša, Patinsonu ieskaitot, savaldzināšanu, it kā viņš pats par sevi jau būtu iespēja. (Liecies mierā! Viņš nav iespēja.) Bet meitene drīkst sapņot, un kas gan vēl ir scenārijs, ja ne sapņi uz papīra?

Godīgi runājot, es spēju identificēties ar porcelāna baltajām nakts radībām. Es nekad neesmu bijusi rīta cilvēks, kaut gan – ko neizdarīsi diētas dēļ! (Manā pasaulē vienmēr ir par maz Košera sāls…) (Košera sāls – ļoti sena, dabīga, lielu kristālu sāls, kas īpaši atzīmēta Torā, jūdaisma Bībelē. Veselīga alternatīva parastajam sālim dažādās diētās. Niives piebilde) Tomēr, ja es jebkad būtu aplaimota ar mūžīgu dzīvi, es ceru, ka man būtu daudz vairāk, ko parādīt citiem, kā tikai graujoša CD kolekcija. Pieņemu, ka iesākumam noderēs nemirstīga debesu mīlestība, un Bellas mīlestība Edvardam nozīmē laika apvērsumu – laiks iegūst jēgu. Tas ir īstais iemesls, kādēļ Bella vēlas kļūt par vampīru. Bez „nāves” nav „mūs šķirs”. ( Domāta frāze no baznīcas laulību solījuma : Līdz nāve mūs šķirs. Niives piebilde)

Bellas mīlestība pret Džeikobu ir daudz piezemētāka. Viņu vispatiesākais skūpsts aprakstīts grāmatā, kad Džeikobs, pārtapis savā vilka ādā, spontāni nolaiza Bellas seju, tā atklājot savu rotaļīgo, impulsīvo dabu, kaut vēlākā nopietnā buča paņem visu uzmanību.

Šis nozīmīgais skūpsts, kur puskailais Džeikobs iekļāvis Bellu savās stiprajās rokās sniegota kalna virsotnē, ir klasiska romantisku noveļu klišeja. Ietērpjat meiteni korsešveidīgā ņieburā, piespiediet viņu pie vīrieši iestīvinātās krūtežas un jūs iegūstat ikviena lielveikala lubeņu stenda cienīgu dramatisko epizodi. Bet viņu filmas apskāviens ir tikai maigā versija no grāmatas ainas, kur Džeikobs sagrābj Bellu “ar kvēlām alkām, kas robežojas ar varmācību.” Atšķirībā no viņas sarežģītajiem sastapšanās momentiem ar Edvardu, Bella pilnīgi mierīgi varēja aiziet pie Džeikoba, jo, kā viņa pati piebilst, : “Kopā ar Džeikobu man nebija jāuzmanās, un pilnīgi noteikti viņš nebija uzmanīgs ar mani.” Tā ir kaislība, kura nevar un, iespējams, kurai arī nevajadzētu, ilgt mūžīgi. Kā kādreiz ieminējās Džordžs Bernards Šovs: „Iedomājaties, skūt kādu katru dienu ar vienu un to pašu žileti.” Bet tas bija laikos, kad žiletes, tāpat kā vilkači un vampīri, varēja iekost.

Tomēr mīlestība dzīvo, un grāmatā Edvarda un Džeikoba mīla pret Bellu uzņem tādus apgriezienus, ka tā vietā, lai zaudētu meiteni otra labā, viņai abi izlemj dalīties. Būtu Bella tiešām piekritusi šādam risinājumam, tas varētu beigties ar filmu, kurai piemērotu pavisam citus atļautā vecuma ierobežojumus (Domājiet par Twi-Hardcore!) Pavisam tuvu šādam iznākumam jau bija slavenajā telts epizodē, kad puskailais Džeikobs silda Bellu ar sava ķermeņa uguni, bet ledusaukstais Edvards grozās turpat tuvumā. “Esmu karstāks par tevi,” Džeikobs pamato un tas kļūst par filmas labāko izteicienu. Laikā, kamēr puiši verbāli duelējas ap dusošo Bellu, upuris, ko nes līdzi vienas vai otras saistības, top satraucoši skaidrs. Pat būdama pilnīgā neziņā par notiekošo, Bella tāpat dabū tik labu risinājumu, kādu mums neizdotos atrast, pat esot nomodā, jo Džeikobs ir viņas iemesls dzīvot karstu dzīvi, bet Edvards ir viņas iemesls dzīvot vispār.

Ja runājam par mani, tad pati seksīgā aina visās iznākušās filmās bija sastopama pašā pirmajā, filmā Krēsla, un neietvēra ne gramu fiziska kontakta. Bella, apbruņojusies ar nojautu, ka Edvards ir vampīrs, gaida viņu skolas autostāvvietā. Kad viņa ierauga viņu, mums palēninātā tempā rāda, ka viņa tuvojas viņam, kamera kopā ar Edvarda galvu pagriežas un viņu acis sastopas, un Edvards vēro, kā Bella turpina ceļu viņam garām un dodas uz mežu. Tikai no viena acu uzmetiena viņš zina, ka viņa zina, viņš zina, ka viņa vēlas, lai viņš sekotu viņai, un mēs zinām, viņi abi nekad vairs nebūs tādi kā iepriekš. Piepeši vairs nav svarīgi, ka viņa ir vienīgā būtne, kuras domas viņš nespēj lasīt. Viņu saikne ir tik spēcīga, ka viņi var sarunāties ar skatieniem, un viņai nav jāatskatās, lai pārliecinātos, ka viņš seko.

Daži pāri tā arī nodzīvo savas dzīves nekad nesasnieguši šāda veida savstarpējo sapratni. Edvarda ietekme uz Bellu tiešām ir elektrizējoša, un jebkura sieviete sajūt to dzirksteli, kad ar Bellas starpniecību viņas savienojas ar Edvardu. Meiere ir ļoti atvieglojusi identifikācijas procesu, rakstot romānu pirmajā personā, no Bellas skatu punkta. Tieši tāpēc (izņemot citus acīmredzamus iemeslus) spiedzieni, ko saņem puiši, ir daudz skaļāki. Bella ir tikai starpnieks, mūsu dublieris cauri neticamajam ceļojumam pirmās mīlestības mokošajā pasaulē… vēlreiz mūsu dzīvē vai pirmo reizi kādas dzīvē.

Man kā scenāristei vienmēr ir liels prieks redzēt, ka tieši sieviete ir radījusi kaut ko tik ietekmīgu šajā vīriešu biznesa pasaulē, kas tiek virzīts gandrīz tikai vīriešu dēļ un tikai vīriešu makiem paredzēts. Jautājums par to, kāpēc vajadzēja paiet tik ilgam laikam no Titānika līdz Krēslai, lai atgādinātu viņiem meiteņu spēku šajā dolāru pasaulē, ir skumjš un noslēpumains. Bet Meiere nav dumja. Viņas Pusnakts Saule baro sieviešu neprātu, iedodot balsstiesības vīrietim – grāmatā par visu, kas noticis Krēslā, stāstīts no Edvarda skatu punkta. Romāns, sava veida jaunā Rashomon (50to gadu kulta filma, kurā par kādu noziegumu stāstīts no vairākiem iesaistīto skatu punktiem. Niives piebilde) variants pieaugušajiem, tika aprauts, jo sākotnējā melnraksta daļa noslēpumaini noplūda internetā. Bet nav nekādu šaubu, ka uzstājīgie saucieni no ārpuses (vai tie būtu fani vai viņas finansisti) galu galā ņems virsroku pār Meieres dusmām, kuras pašas romantiskās attiecības ar radītajiem siržu lauzējiem ir pārāk spēcīgas, lai turētos pretī. Patiesībā, visrūgtākais un sāpīgākais viņas rakstītais teksts Aptumsumā atrodams pēdējās divās grāmatas lapās, kur Džeikobs šķetina savas sāpes, prātā sarunājoties ar savu baru vilku ādās.

Tomēr tas ir Edvards -vampīrs, kurš vēlas būs labs – kam pieder mūsu sirdis. Kā paskaidro Bella, ne jau izskata vai bagātības dēļ viņa grib viņu, bet gan tādēļ, ka viņš ir vismīlošākais, visaltruistiskākais, cēlākais un neparastākais radījums, ko viņa pazīst. Tieši tas baro viņas kaisli, tieši tas ir iemesls, kāpēc sekss ar Edvardu ir visaugstākais dzīvi apliecinošais akts, ko viņa var iedomāties – vienīgā cilvēciskā pieredze, kuru viņa vēlētos piedzīvot pirms nāves.

Tātad, kā gan viena persona var modināt tik kaisles pārpilnu pielūgsmi? Protams, nenāktu par ļaunu, ja jūs būtu perfekti izveidots, neiedomājami ātrs un spēcīgs, prastu neitralizēt mūsu ienaidniekus un apstādināt satiksmi ar vienu roku. Bet nezaudējiet cerību! Ja vēlaties būt tiešām neatvairāmi kādai, kura jums rūp, te būs daži sasniedzami ieteikumi no Edvarda, kuri būs tikpat iespaidīgi:

Skūpsts: Maigi, nesteidzīgi, izzinot, un mēģinot saprast, un bez jebkāda iemesla.
Savaldība: Ieskatieties mūsu acīs, it kā jūs gribētu izlasīt mūs, tad pajautājiet, ko mēs domājam. Mēs tāpat jums pateiktu, bet pajautāšana iedos jums bonusa punktus.
Paskaidrojums komplimentiem: Pateikt, ka mēs esam brīnišķīgas, ir jauki, bet paskaidrojiet, kāpēc, un mēs jums noticēsim.
Esiet lieliski: Kultivējiet labāko sava DNS daļu – savu cilvēcību. Izteikti vaigu kauli un trenēti vēderi liek mums atskatīties. Inteliģence, godīgums, iztēle liek mums iemīlēties.
Esiet klātesoši: Esiet šeit, mūsu sapņos un dalieties ar mums savējiem. Uzdāviniet mums sevi un tiksiet atalgoti.
Esiet labi: Izmantojiet savas unikālās superspējas, lai padarītu pasauli labāku, drošāku un gudrāku. Ja jūsu dienā būs kāds mazs vai liels sasniegums, naktī jums no mums nebūs glābiņa.
Pieskāriens: Glāstiet ar mīlestību, lai mierinātu, lai rūpētos, lai runātu bez vārdiem, dabiski un ļoti īpaši.

Dariet to visu bieži un daudz, sava paša labā, kā to Edvards dara, lai nejūtam, ka jūsu galvenais motīvs ir sekss, un jūs atklāsiet, ka esat kļuvuši par mirdzošu neprātīgas apsēstības objektu būtnei, kuru mīlat, ka jūs skūpstīs tik viegli kā elpa plūst, bet tā, ka jums aizrausies elpa. Nu, vai tas neizklausās pavedinoši?

Paldies Huffington Post!

25 komentāri