Galerija
THE TWILIGHT SAGA: BREAKING DAWN-PART 1 tinselkoreytoromagazine06 98 202 1-1-kopia-kopia2-2 cserratos annak3 SPL127587_001 kelan014
Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Jauna diena. 10. daļa

Džeikobs

Viņa

 Aleks piecēlās, bet nesekoja meitenei. Viņa acis ieurbās manī. Viņa acu zeltainums mani samulsināja. Es uzmanīgi paspēru dažus soļus atpakaļ. Viņa seja nedaudz atmaiga. Vai to Voltūri nāca skaidrot? To, ka viņi pievēršas „veģetārismam”? Nē, tas būtu neiespējami. Tad jau drīzāk meteorīts sašķaidītu zemi.

- Ko tu šeit dari?- es jautāju.

- Glābju tavu pakaļu, suns.- Aleks iesmējās. Smiekli nebija ļauni, drīzāk skumji.

- Mani nevajag glābt. Es pats spēju sevi aizsargāt.-

            Aleks nopūtās. Viņš paspēra dažus soļus. Tad apstājās un pacēla galvu.

            Es sajutu brīnumainu smaržu. Saldā smarža nāca no meža biezokņa. Es sadzirdēju klusus sirdspukstus. Tad tie palika ātrāki un skaļāki. Sirdspukstu ritms likās pazīstams. es sasprindzināju redzi un dzirdi. Un tad es viņu ieraudzīju…

            Viņa bija skaista. Manas atmiņas tiešām bija pabalējušas. Viņa izskatījās kā eņģelis. Garie bronzas krāsas mati sniedzās gandrīz līdz viduklim. Viņas acis dzirkstīja.

            Es piesteidzos pie viņas klāt. Viņa pasmaidīja. Kā es biju ilgojies pēc šī smaida. Tad viņa mani apskāva. Viņa raudāja. Aiz laimes?

            – Džeik, kā tu spēj man tik viegli piedot?- viņa mani atstūma un jautāja. Es taču viņu mīlu. Vienmēr esmu mīlējis un mīlēšu mūžam.

            Nesija man parādīja kāpēc bija aizbēgusi, kas ir Sāra. Viņa man parādīja Kaijusa nāvi, treniņus, vakarus ar Sāru. Minūtes laikā es izdzīvoju vairāk kā sešus mēnešus. Es apsolījos nenodarīt pāri Sārai. Es darīsu visu, lai redzētu viņu laimīgu.

            Aleks mūs steidzināja. Es vēl nebiju gatavs palaist Nesiju vaļa. Ja nu viņa ir tikai sapnis? Ja nu viņa pēkšņi izgaist? To es nevarēju pieļaut. Kad turēju viņu savās rokās jutos dzīvs. Es beidzot biju es pats. Viņas smaids mani padarīja laimīgu. Viņas pieskāriens lika man ilgoties pēc divvientulības.

  

Renezme

 Cīņa ar sevi

             Mums nebija ilgi jāmeklē. Viņa nemēģināja slēpties. Viņa gribēja, lai mēs viņu atrodam. Pusceļā mums pievienojās Sets. Arī Lea mums solīja pievienoties. Es lūdzu Setu un Džeiku palikt cilvēku veidolos. Kad pamanījām Sāru Džeiks lika Setam palikt mežā un sagaidīt Leu.

            Sāra stāvēja ar muguru pret mums.

            – Es zināju, ka tu nāksi mani meklēt. Es pat cerēju, ka tu mani atradīsi.- viņa čukstēja. Viņas balss skanēja auksti. Es nodrebēju.

            – Sāra, tu visu pārprati. Kaijus mani gribēja piespiest pakļauties viņam.- es centos paskaidrot.

            – Vai tiešām, Renezme? Man gan izskatījās, ka tev tas tīri labi patika-

            – Sāra, tas tā nebija. Viņš bija gatavs nogalināt savus brāļus, lai iegūtu varu un mani.-

            – Tevi viņš ieguva. Esmu pārliecināta, ka par brāļiem tu melo.-

            – Es nemeloju. Kāpēc man tev būtu jāmelo? Tu man esi kā māsa.-

            – Es redzēju kā visi skatās uz tevi. Tu visiem patīc. Džeikam, Alekam, Kaijusam… Āro tevi vienkārši dievina, tu esi labākā skolniece kāda viņam jebkad ir bijusi.-

            Sāra pagriezās un ielūkojās manās acīs. Skatiens bija ciešs, dusmu pilns, bet tomēr es redzēju sāpju, baiļu un izmisuma atblāzmu.

            – Nogalināt tevi būs patīkamāk nekā nogalināt tavu ģimeni.- Sāra ieņēma cīņas pozu. Džeiks man blakus ieņurdējās.

            – Džeik, nē. Es pati.- pastūmu mīļoto nostāk. Droši spēru soļus pretī Sārai. Katrs solis radīja man sāpes. Es nostājos viņai priekšā. Es nevēlējos cīnīties.

            – Uz priekšu, uzbrūc man!- es nočukstēju. Sāra pasmaidīja un gatavojās lēcienam… Kāds izskrēja manā priekšā un nogrūda mani mitrajā zālē. Sets nikni ierūcās. Sāra samulsusi izslējās. Brīdi viņi nikni vērās viens otrā. Tad Sāra smagi nopūtās, bet Sets pārstāja trīcēt.

            – Set… Kas notiek?- es nočukstēju.

            – Renezme, piedod, bet es tev nevaru ļaut viņai ko nodarīt… Viņa ir mana likteņa iezīmētā.- Sets vārgi pasmaidīja. Sāra mirdzošām acīm vērās Setā. Un tad es visu sapratu.

            Mans liktenis bija mani aizvedis prom no manas ģimenes un mīļotā, lai es palīdzētu dzimt jaunai, īstai un neviltotai mīlestībai. Viņi abi stāvēja manā priekšā un smaidīja. Viņi bija laimīgi.

            Džeiks palīdzēja man piecelties. Aleks drūmi skatījās uz mums četriem. Mums piesteidzās Lea. Viņa mani cieši apskāva un labu brīdi nelaida vaļā. Biju pārāk samulsusi, lai atbildētu uz apskāvienu. Viņa visu bija dzirdējusi un sapratusi. Viņas brālis ir laimīgs. Viņas acīs pavīdēja neliela skaudība.

            – Mīļā, mums vajadzētu doties pie taviem vecākiem. Viņi būs priecīgi tevi redzēt.- Džeiks iečukstēja man ausī. Es atjēdzos. Es saņēmu Džeika roku.

            – Tas būtu maigi teikts.- vainīgi pasmaidīju. Viņš mani apbalvoja ar savu saulaino smaidu. Mana sirds sāka sisties ātrāk. Cik ļoti es pēc viņa ilgojos! Beidzot es biju Nesija. Bet uz cik ilgu laiku?

0 komentāru

Komentēt

(Spamcheck Enabled)