Galerija
3rdannualromeinternationalfilmfestivalk590ohwzbwzl gvjacobhousetwilightbre2 04 26520_1241762655087_1559955714_30569771_2629978_n attends THE CINEMA SOCIETY 208 korea_fanevent2 twilightpremiere_robertpattinson_1_gallery_primary 36c
Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Saules atspīdums. 5. daļa

            Paskatoties uz augšu es ieraudzīju no zvaigznēm izveidojušos sirdi. Tas bija tik brīnišķīgi. Es paskatījos uz Edvardu un noskūpstīju viņu. Tas bija kaut kas kolosāls. Man dāvanā uzdāvina māju un vēl tik brīnišķīgu skatu, ko es nekad neesmu redzējusi – sirdi no zvaigznēm. Mēs gājām uz māju atpakaļ un Edvardam jautāju:

-         Edvard, lūdzu, atļauj man pazvanīt uz mājām un pateikties Ezmei. – es viņam lūdzos.

-         Labi ņem un pazvani! Es tikai ātri uziešu augšā. – viņš man iedeva telefonu un uzgāja augšā.

Pēc otrā signāla uzreiz telefonu pacēla Alise.

-         Čau, Bella! Nu kā māja tev patīk? – viņa lēkāja uz vietas to jau varēja nojaust.

-         Sveika! Iedod man, lūdzu, Ezmi! Ā un māja ir vienkārši lieliska. – es sakot pasmaidīju.

-         Ā tas gan ir labi, ja kas tavs skapis ir pilns ar drēbēm. Ja nevari kaut ko atrast tad zvani man. – viņa pilnīgi staroja. – Re kur nāk arī Ezme.

-         Paldies tev Ezme. Tu esi vienkārši fascinējoša. – pilnīgi gribējās viņu tagad sabučot.

-         Man prieks, ka tev patīk mīļā! Es jau zināju, ka tev patiks, bet, protams, Emets jau gribēja pielikt vēl divus stāvus, bet es no tā atturējos. – par šo man jau bija jāsmaida. Protams, Emets nekad nevarēja iztikt bez gigantiskas mājas.

-         Nemaz nevajag vēl vairāk. Šī māja tagad jau ir apburoša.

Kāds no tālu kliedza: – Tikai nenodari pāri Edvardam! – man sanāca smiekli. – Ezme pasaki Emetam, ka viņš pēc manas atgriešanās dabūs roku laušanos un vēl arī pa ribām.

-         Kā tad, mazā māsiņ, kurš tad dabūs! Un pie viena pasveicini Edvardu! – atkal sāka mani ķircināt.

-         Labi, atā!

Pasmējos. Gāju jau augšā un pēkšņi sajutu rožu smaržu. Ieejot istabā visa istaba bija izklāta ar rožu ziedlapiņām un aizdedzinātas vairākas sveces un mūsu istabu padarot ļoti romantisku. Es piegāju pie gultas un tur bija atstāta zīmīte. Zīmītē bija rakstīts:

 

Misis Kalenai!

Es tevi gaidīšu pie okeāna, kad tu ieraudzīsi šo zīmīti!

Edvards

 

Es apgriezos apkārt uz vēlreiz paskatījos ko viņš ir šeit izdarījis. Šī istaba bija pilnīgi savādāka nekā kad mēs atbraucām. Visās iespējamajās vietās izbārstītas rožu lapiņas visos stūros aizdegtas sveces. Tas bija tik romantiski. Es izgāju no istabas ārā caur parādes durvīm un sekoju Edvarda smaržai. Pēc 300 metriem es viņu ieraudzīju skatoties mēnesī un sēžot zemē. Es viņam no aizmugures piegāju klāt un noskūpstīju. Edvards pēkšņi mani atlaida un lika apsēsties sev blakus. Viņš saņēma manu plaukstu savā rokā un turēja to cieši un nelaida vaļā. Tā mēs sēdējām apmēram 15 minūtes skatoties mēnesī un neko nesakot. Edvards pēkšņi pagriezās pret mani un noskūpstīja. Kad viņš pabeidza skūpstu kaut vai es to negribēju es viņam teicu:

-         Tev sveicieni no Emeta! – iesmejoties teicu.

-         Mhm! – mīļotais pēkšņi piecēlās kājās un uzvilka mani arī kājās.

-         Kur mēs ejam! – jautāju.

Mēs sākām skriet un jau bijām mājā. Mēs iegājām mūsu istabā un viņš sāka mani kaislīgi skūpstīt. Dzirdēju plīstam apģērbam un mēs turpinājām savu kāzu jubileju.

 

***

 Dzirdot ārā putniņu čivināšanu un jūtot kā logos lēnām sāk iespīdēt saule sapratu, ka ir jau rīts. Es gulēju Edvarda skavās un noskūpstīju viņa krūtis.

-         Ir jau rīts! – konstatēju un noskūpstīju viņu vēlreiz.

-         Zinu.

-         Ko mēs šodien darīsim? – jautāju, jo nezināju ko tiešām mēs varētu darīt.

-         Tad jau redzēsim. – viņš pasmaidīja.

-         Nu labi!

-         Varbūt ejam pabrokastot?

-         Nu labi… – pasmaidīju.

Kad bijām „paēduši” un rokrokā gājām pa pludmali es pēkšņi izdzirdēju:

-         Čau mammu un tēti! – pēkšņi Nesija parādījās no zila gaisa.

Es paskatījos uz Edvardu un viņš atkal smaidīja savu iešķību smaidu. Viņam atkal bija kaut kas padomā!

 

Turpinājums sekos…

 

 

12 komentāri

Komentēt

(Spamcheck Enabled)