Galerija
Red Riding Hood twilightxchange-cb85 robert-pattinson-022111-5 81 demetri 00131-m2ts-standbild021 33 02-1 bdl23

Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Asinsbalss. 1. daļa

asinsbalss

ASINSBALSS

Nihil est annis velocius. – Nekas nav ātrāks par gadiem. /Ovīdijs/

1.nodaļa

Sešus mēnešus atpakaļ

-          Es saņēmu apstiprinošu atbildi! – aizelsusies istabā ieskrēja Lea. – Es braukšu un nekad neatgriezīšos!

Sets nikni ierūcās:

-           Tu vari braukt, bet es palikšu te, ciematā. Man nav vajadzīga skola, es pietiekami labi visu apgūstu kopā ar Nesiju.

Lea nebeidza lēkāt.

-           Koledža, nu tad beidzot, es jau ieskaitīju savu kontu viņiem.

-          Tu esi to visu pateikusi Džekam?

-          Viņam nekas nav jāsaka, viņš tāpat zina, mēs daudz runājām un viņš teica, ka es varot darīt tā, kā man patīk, un ES dodos prom. Mammai pateikšu vēlāk, man vēl pusotrs mēnesis ir laika! Es negribu iet pie Čārlija, tur smird, pagaidīšu, kad viņa atgriezīsies mājās.

Nevēloties turpināt šo ar vampīriem nesaistīto sarunu turpināt Sets izvēlās pa durvīm, viņam riebās māsas savtīgums, bet skaļi viņš to neteica. Viņš zināja, lai kur Lea dotos visur būs jūtama viņas neapmierinātība.  Lai gan savtīgums nebija īstais vārds, Sets vēl joprojām atcerējās Leas un Džeikoba domu sarunu tad, kad Rozālija bija gribējusi bērnu un Bella bija uz nāves robežas mazuļa dēļ. Sets lieliski saprata viņas sāpes kā tas ir – nekad nejust mazuli savās rokās, un tieši tagad Leai gribējās aizbraukt visvairāk, jo Semam un Emīlijai bija gaidāms bērniņš.

Uz mirkli iegrimis pārdomās viņš atcerējās:

-          Mums ar jums visiem jārunā – Sems un Emīlija vienā balsī teica. Pat visi Kaleni bija uzaicināti.

-           Mums būs bērniņš! – viņi laimīgi paziņoja.

Leas kakls sažņaudzās, viņa izlikās smaidām un tikai Džeikobs juta savādu sāpju sajūtu.  Emīlija bija izcepusi kēksus ar ko uzcienāt saaicinātos viesus. Tas bija lepnums, kas pildīja Sema sirdi. Viņš priecājās, ka kļūs par tēvu. Tas bija kas jauns viņa prātam. 

Lea bija nemanāmi izlavījusies pa durvīm, bet nozudusi skatienam viņa bija ar skaļu blīkšķi. Bija pagājuši septiņi gadi, kopš viņa nebija kopā ar Semu, bet sāpes saglabājās, lai kā tās mēģinātu aizmirst. Sems bija teicis Džeikobam, lai neiet pakaļ, ka tas nelīdzēšot, tāpat kā nelīdzēja Džeikam pašam, kad Bella bija solījusies par sievu Edvardam. Un Džeiks saprata, bet tagad taču viņam bija Nesija, ka, par pagātni nebija jālauza galva.  Sets nebija uztraucies pirmo nedēļu pēc māsas pazušanas, jo pabijis vilka ādā viņš viņu dzirdēja skaļi un skaidri – Leai sāpēja, sāpēja tik dziļi, ka likās, ka viņa asiņo dzīva, ka kāds grieztu viņas miesā ar nazi, un katra jauna brūce asiņotu stiprāk kā iepriekšējā. Un tad kādu nakti sāpju skaņa bija izgaisusi. Parādījās dzelžaina siena, mūris visapkārt. Nebija dzirdama ne skaņa. Sets bija sācis uztraukties.

2.nodaļa

Tagadne

-  Cik labi, ka mums nav jāuztraucas, ka Renezmei varētu ienākt prātā tāda doma. –Edvards nočukstēja klusītiņām.

-  Edvard, bet tu jau nezini, kas notiek, spontāna rīcība ir manas ģimenes sieviešu gēnos, ja vien tu atceries kā es riskēju uzzināt, kas tu esi, kas mēs tagad esam, un ko man tas maksāja.

-Jā, saprāta balss…vai tev maz tā ir bijusi Bella? – Edvards iesmējās.

Es vēl aizvien apbrīnoju savu vīru, šis vārds “vīrs” vēl aizvien neietilpa manos vārdu krājumos, lai gan mūsu meita ir skaistule, tikai žēl, ka viņa tik ātri izauga. Bet man nav iebildumi, vismaz mūsu privātā dzīve neizstiepās tik gara kā tad, kad es augu. Visa ģimene piedalījās Renezmes izglītošanā, jo nevarēja pieļaut, ka viņa neiegūst pilntiesīgu izglītību tikai tāpēc, ka tik ātri auga. Viņai gan vienai nepatika mācīties, tāpēc Sets piedalījās tik ilgi, kamēr pamatskolas viela bija apgūta. Tikmēr Džeiks nenovērsdams skatienu sēdēja tuvumā. Viņam nepatika mācīties, bet Renezme viņu uz to pierunāja, kad sākās vidusskolas mācību priekšmeti, Edvards bija pateicis Renezmei, ka, ja viņa grib sev izglītotu draugu, tad Džeikobam ir jāsāk mācīties. Taču džeikobs viņas dēļ bija gatavs pat mesties zem sliedēm, ja tas darītu Renezmi laimīgu.

-          Par ko aizdomājies? – atskanēja kluss jautājums, es biju aizmirsusi, ka viņš nevarēja dzirdēt manas domas, kad nebiju koncentrējusies uz prāta atvēršanu.

-          Ne par ko īpašu. Tikai…

-          Kas tikai, dārgā?

-          Paskaties Edvard, kā viss ir mainījies. Tu maz atceries mūsu draugus? Čārlijs teica, ka Andželai un Benam ir meitiņa.

-          Jā, to es dzirdēju  Kārlaila domās, kad viņš atgriezās no darba.

-          Edvard, mums tas notika daudz ātrāk, vai ne? – it kā meklēdama atbildi uz jautājumu, kuru nezinātu Bella vērsās pie Edvarda. Viņš atbildes vietā pieliecās un noskūpstīja Bellu. Un viņi aizmirsās viens otra skavās.

0 komentāru

Komentēt

(Spamcheck Enabled)