Galerija
01 kr_017 eslija_people_2010_3 ewstill2 afterparty_1 img088 019375480 <<enter caption here>> at Landmark Sunshine Cinema on March 17, 2010 in New York City. pattinsonlife-tca557
Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Saules atspīdums. 4. daļa

Saules atspīdums

4. daļa

 Ak, mans Dievs! Edvards mani bija atvedis uz kādu salu, kur atradās viena vienīga mājiņa. Tur uz salas, kur bija viens vienīgs koku biezoknis tur pašā maliņā atradās maza divstāvu mājiņa. Piebraucot tuvāk salai un nokāpjot no jahtas Edvards paņēma mani uz rokām, bet es to nemaz neievēroju jo skatījos uz mājiņu. Cik tā bija skaista! Neko tādu nebiju iedomājusies, ka varētu būt vēl skaistāka vieta aiz Ezmes salas. Mājas ārpuse bija vienkārši apburoša. No ārpuses māja izskatījās ļoti liela un gaiša. Logiem priekšā bija žalūzijas un nevarēja ieskatīties kas ir mājas iekšienē. No mājas skursteņa nāca ārā dūmi. Laikam kamīnu kāds bija iekūris. Edvards mani bija jau nolicis zemē un apskāvis no aizmugures, bet es nevarēju novērst acis no skaistās mājas. Es gribēju kaut ko pateikti Edvardam, bet es nezināju ko lai saku par tik brīnišķīgu vietu. Es nedaudz pagāju uz priekšu un pagriezos pret Edvardu, bet viņš tik smaidīja. Viņš nāca man līdzi un viņš ielika kaut ko man rokā. Tā bija atslēga! Es pagāju vēl uz priekšu un atslēdzu durvis. Tas tik bija kaut kas! Manā priekšā pavērās kaut kas ļoti apburošs. Gaitenis bija tik plašs un gaišs tāpat kā Kalenu māja Forksā. Es iegāju tālāk mājā un tur viss bija tik ļoti gaišs un viss tik skaisti izkārtos. Viesistaba bija gaiši zaļā ar lielu baltu dīvānu un lielu kamīnu. Tur bija pie sienas pieliktas pāris bildes. Tie bijām mēs ar Edvardu! Bet kā? Visi taču bija ar mums visu laiku kopā! Es ar jautājošu skatu pavēros uz Edvardu un viņš tik smaidīja.

-         Kā tev patīk mana dāvana Tev? – viņš smaidot jautāja.

Es vēl neko nevarēju pateikt es visu rūpīgi gāju aplūkot. Tur bija ļoti maza virtuvīte. Laikam priekš Nesijas. Edvards mani kaut kur vilka. Tikai es nesapratu uz kurieni. Mēs kāpām augšā uz 2. stāvu. Ejot pa gaiteni tur bija tikai 2 durvis. Ieejot istabām kura bija labajā pusē tur bija milzīgs logs. Viena gulta vienai personai. Laikam Nesijai. Tur bija ļoti gaiši. Liels skapis. Noteikti Alises rokas darbs. Negribējās pat ieskatīties kas tur iekšā. Pie sienām visur bija saliktas manas, Edvarda un Renezmes bildes. Tas bija tik skaisti!

-         Kā tev patīk Renezmes istaba? – Edvards jautāja.

-         Ļoti…ļoti…skaisti. – es knapi varēju kaut ko pateikt, jo šī vieta bija pārāk skaista.

-         Man prieks, ka tev patīk! – Edvards starodams teica. – Tagad es tev gribu parādīt mūsu istabu.

Tagad man bija nedaudz bail par to ko es tur ieraudzīšu. Ejot ārā no meitiņas istabas mēs pa gaiteni pagājām uz priekšu nelielu gabaliņu. Atverot manas istabas durvis es gandrīz nokritu. Tā bija divreiz, ja ne trīs reizes lielāka par Nesijas istabu. Istabas vidū atradās milzīga gulta ar baldahīnu, lielu kamīnu (vēl lielāku nekā viesistabā). Tur bija vēl milzīgs grāmatu plaukts, kuru pusi aizņēma grāmatas un pusi mūzikas centrs ar ļoti daudz diskiem. Es piegāju pie plaukta un paskatījos kāds disks ir ielikts mūzikas centrā. Tur bija ieliks Selīnas Dionas (Celine Dion) disks. Nospiedu pogu PLAY un tur skanēja dziesma All by myself. Lieliska dziesma. Turpināju aplūkot mūsu istabu. Viena siena bija pilnīgi no stikla. Tur atklājās skaists skats uz ūdenskritumu. Tik skaisti! Paskatījos atpakaļ uz kamīnu un virs tā bija novietota skaista glezna. Tur bija attēlots puķu lauks, kurā atradās maziņa mājiņa. Tik vienreizējs skats… Tur tālāk bija liels skapis. Es no tā uzreiz novērsos jo zināju, ka tur nekas labs nav gaidāms. Es paskatījos uz Edvardu. Viņš tik smaidīja savu iešķībo smaidu.

-         Pa kuru laiku viss šitas tapa? Un bildes? Visi taču bija ar mums kopā! Tas nav iespējams. – es nelielā šokā teicu.

-         Tu laikam aizmirsi, ka Kārlailam ir daudz draugu un Ezme nedaudz viņus pakoriģēja kur katrai lietai ir jāstāv. Tu laikam nebiji arī ievērojusi, ka viņa bija uz pāris dienām pazudusi un iekārtoja visu kā viņa bija paredzējusi. – viņš pienāca man klāt uz samīļoja un noskūpstīja uz lūpām.

-         Jā laikam nebiju ievērojusi! – pasmaidīju un noskūpstīju viņu vēlreiz.

Viņš mani kaut kur vilka un kad es nostājos es sajutu zāli un akmentiņus zem kājām. Es palūkojos apkārt un šokēta teicu:

-         Edvard, skaties!

 Turpinājums sekos…

0 komentāru

Komentēt

(Spamcheck Enabled)