Galerija
kstewartfans-tiff2012-11 59885382 vanityfairwallpaper xfaznr 05281-bella-hair-400 x6 uhq013 kiowa-gordon-for-web4 tc21
Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Jauna diena. 6. daļa

Vilkates ievadvārdi pirms lasīšanas:

“Sveiki, mani lasītāji! Šī daļa ir dāvana visām meitenēm 8.martā!!! Paldies visiem maniem “faniem” un, protams, Niivei! Bučas svētkos! Ar lielu mīlestību – Vilkate… <3″

 

Vēl viena bēgšana

Es sabruku uz saules pielietās ielas. Manas dusmas lauzās uz āru, bet skumjas bija spēcīgākas. Kāpēc es sāpinu tos, kurus es mīlu? Kāpēc mana eksistence liek citiem ciest?

Saule bija augstu virs galvas. Uz gludā bruģa iemirdzējās asara. Manas plaukstas iekrampējās vaļīgā bruģa akmenī. Cietais akmens sabirza putekļos. Strauji piecēlos un metos uz Voltūru mītni. Mana sirds strauji sitās. Acis sūrstēja. Sāra… Mana Voltūru māsa… Man vajadzēja viņu panākt. Man vajadzēja viņai izstāstīt! Bet es biju pārāk lēna.

Atgrūdu bibliotēkas durvis. Kaijus, mani ieraudzījis, piecēlās kājās. Mans ķermenis dusmās drebēja. Atvēzējusies triecu dūri Kaijusa ribās. Viņa akmens ķermenis triecās pret sienu. Viņš izbrīnīts pacēla galvu. Acis iekvēlojās dusmās. Vēlreiz metos viņam virsū. Šoreiz viņš izvairījās, bet sienā parādījās liels caurums.

- Ko tu, pie velna, dari?- Kaijus iesaucās.

- Tu stulbā, dēle! Kāpēc tev viss vienmēr ir jāsabojā?- uzbruku viņam.

- Nesaprotu, par ko tu runā!-

- Muļķi! Sāra tevi mīl! Un tagad viņa ir prom! Mana vienīgā draudzene šajā stulbajā gvardē! Tu esi akls un apmāts ar sevi!- es kliedzu. Bibliotēkā steidzīgi iesoļoja Āro, Aleka un Markusa pavadībā. Visi trīs izskatījās samulsuši. Kaijus atslāba un es viņam metu ar Voltūru vēstures biezāko sējumu. Jau nākamajā mirklī Aleks turēja mani aiz rokām. Es cīnījos pretī, bet man vairs nebija spēka. Šņukstēdama, noslīgu ceļos. Aleks atlaida manas rokas un maigi mani apskāva.

- Mīļā, kas noticis?- viņš klusi jautāja. Kaijus nikni nošņāca. Viņš sastinga. Ieņēmis uzbrukuma pozu viņš nikni vērās Alekā. Markuss pieskārās Āro rokai. Viņi abi pārsteigti vērās manī.

- Kaijus, brāli, nomierinies!- Āro mierināja Kaijusu. Kaijus mazliet atslāba.

- Renezme, kas notika? Izstāstīsi?- Markuss jautāja. Es pacēlu galvu. Ievilku elpu un ielūkojos Āro brīnumainajās acīs.

- Nē…es… Es labāk parādīšu.- lēni piecēlos. Mērķtiecīgi tuvojos Āro. Viņš man pastiepa savu kalsno roku. Es, palaidusi vaļā savu vairogu, pieskāros plānajai ādai. Mirkli valdīja klusums, bet jau nākamajā brīdī Āro acis plaši iepletās.

- Netici viņai! Viņa tevi māna! Tā jauktene māk tikai melot!- Kaijus kliedza. Redzēju, ka Āro man tic. Redzētais viņu šokēja un sāpināja. Markuss pienāca man tuvāk.

- Renezme, lūdzu, parādi man arī.- viņš lūdza. Es pieskāros Markusa skaistajai sejai. Markusa vienmēr vienaldzīgā seja pārvērtās. Viņa vaibstos parādījās dusmas. Āro šokēts vērās savā brālī.

- Kaijus, mans brāli. Tu tiešām biji gatavs upurēt mani, lai būtu kopā ar šo meiteni?- Āro klusi jautāja.

- Protams, ka nē! Vai tu viņai tici? Āro, kā tu vari viņai ticēt?- Kaijus nikni manī pavērās.

- Jā ticu. Kāpēc lai viņa melotu? Tu nespēj iedomāties cik ļoti viņa cieš!- Āro pagriezās pret mani.

- Piedod, mīļā, es nezināju, ka mēs tev tik ļoti nodarām pāri. Un tava draudzība ar Aleku… Renezme, tev jādodas meklēt Sāra.- viņš pēc brīža nočukstēja.

- Bet kur? Āro viņa var būt jebkur.- es nervozi nomurmināju.

- Man liekas, ka tu zini uz kurieni viņa pašlaik dodas.

- Forksa… Nē… Džeiks… Mana ģimene! – es sabruku uz grīdas. Kaijus atkal skaļi nošņācās.

- Viņa nekur nedosies! Viņa ir mana! Ja Renezme nevar būt mana, viņa nepiederēs nevienam!- Kaijus metās man virsū. Manā priekšā nostājās trīs stāvi. Āro un Markuss atvairīja Kaijusu, bet Aleks pavilka mani malā.

- Mēs tev neļausim viņai ko nodarīt! Brāli, tu esi zaudējis prātu!- Markuss šņāca.

- Kaijus, tu tiksi sodīts par atentāta plānošanu.- Āro vēsi noteica.

- Renezme, mīļā, pēc soda izpildes tu dosies apturēt Sāru.- Markuss uzmanīgi pagriezās. Es ievilku elpu. Mans skatiens satumsa. Mans augums atslāba. Es došos mājās. Kaut uz brīdi es redzēšu savu mīļoto, savu ģimeni. Es atslīgu Aleka rokās un iegrimu nemaņā.

 

Sods

            Kaijusa soda izpilde notika jau pēc pāris stundām. Pēc pamošanās es nespēju noticēt savai veiksmei. Es biju dzīva. Es dodos mājās. Uz laiku, bet tomēr.

            Es stāvēju līdzās Āro tronim līdzīgajam krēslam. Aleks, smagi elpodams, stāvēja aiz manis. Kaijusa krēsls bija tukšs. Viņš bija nospiests uz ceļiem mūsu priekšā. Es jutu dusmas un žēlumu. Kaijusa acis gailēja dusmās. Āro nokrekšķējās. Zināju, ka viņam ir grūti lūkoties uz savu brāli. Brāli, kurš bija viņu nodevis. Nodevis manis dēļ. Iespējams, viņš apsvēra iespēju sodīt mani nevis savu brāli. Es nodrebēju. Džeiks, man viņš ir jāglābj.

            Telpā iesoļoja Fēlikss un Demetri. Abi izskatījās nomākti un pārsteigti. Džeina viņiem sekoja. Viņas acis pauda bailes. Pamanījusi manu skatienu viņa novērsās.

            – Šodien mēs šeit esam sapulcējušies lai sodītu mūsu brāli. Lai kā tas arī nesāpētu, viņš ir mūs nodevis un visu šo laiku plānojis atentātu pret mani.- Āro dusmīgi dārdināja.

            – Spriedums ir pieņemts… Kaijus, tev tiek piespriesta tūlītēja iznīcināšana. Fēliks, Demetri. Izpildiet sodu!-

            Telpā visi ievaidējās.

            – Bāli, Āro! Es… Renezme melo! Viņa plānoja atentātu! Brāli, uzklausi!- Kaijus lūdzās.

            – Džeina, apklusini nodevēju.- Āro pavēlēja. Džeina apjukusi pavērās Āro. Viņas skatiens lūdza Kaijusa piedošanu. Jau pēc sekundes simtdaļas Kaijus sabruka uz grīdas.

            – Piedod, man nav izvēles…- Āro nočukstēja. Demetri un Fēlikss piesoļoja pie Kaijusa sāpju mocītā auguma. Es aizgriezu galvu. Atskanēja plīstošs troksnis. Kaut kas smags atsitās pret grīdu. Aleks mani apskāva. Arī viņam bija smagi tajā noskatīties. Es viņam parādīju skaistus mežus, saulainas pludmales. Liku viņam aizmirst šausminošo skatu. Es atrāvos no Aleka tikai tad kad sajutu uguns siltumu. Kaijus, varenais Kaijus bija iznīcināts. Āro man līdzās viegli trīsēja. Es mierinoši pieskāros viņa plecam. Viņš skumji man uzsmaidīja un tad piecēlās. Viņš mūs aicināja uz bibliotēku.

            – Renezme, tev steidzīgi jādodas pie savas ģimenes. Tev jāaptur Sāra.- Āro skumji noteica.

            – Es došos viņai līdz…- Aleks nočukstēja.

            – Nē, tev jāpaliek.- es apsēdos mīkstajā krēslā, bet jau nākamajā brīdī atkal stāvēju kājās. Biju pārāk satraukta, lai sēdētu.

            – Ņem Aleku līdz. Viņš tāpat tev sekos, pat ja mēs to aizliegsim.- Āro pasmaidīja. Es noliedzoši pamāju.

            – Renezme, es tevis dēļ esmu gatavs pievērsties „veģetārismam”. Ļauj man doties līdz.- Aleks pieskārās mani rokai.

            – Alek, tu zini, ka es tevi mīlu kā brāli. Piedod, bet es tev nevaru ļaut nākt man līdz.- es vēlreiz pamāju. Aleks trieca dūri grāmatu plauktā. Vairākas grāmatas nokrita uz grīdas.

            – Renezme, tev vajadzēs kādu, kas tavai ģimenei izskaidro notikumus. Viņi tev sākumā neticēs. Ir pagājuši pieci mēneši. Viņi visticamāk domā, ka esi mirusi.- Markuss man skaidroja. Es nopūtos. Vai man pakļaut briesmām savu brāli? Vai es to spētu? Beidzot apstiprinoši pamāju. Aleks pasmaidīja.

            – Mēs ieradīsimies Forksā, lai tev palīdzētu. Bet jums abiem ir jāpasteidzas.- Markuss vēlreiz ierunājās. Es pamāju. Uz atvadām cieši apskāvu Āro un Markusu.

            – Ja nu mēs vairs netiekamies.- es skaidroju. Pieskāros Markusa sejai un parādīju viņam viņa mīļoto. Viņš dziļi ieelpoja. Viņa sejā parādījās smaids. Reiz Voltūru mītnes pagrabā uzgāju sievietes portretu un sapratu, ka tas ir Markusa mīļotās vienīgais attēls.

            – Paldies, Renezme.- Markuss nočukstēja un viegli noskūpstīja manu pieri. Es pagriezos un pamāju Alekam. Cik ātri vien spēju skrēju augšup pa trepēm. Iemetos savā dzīvoklī un sāku mest mantas somā. Nauda, nelieli pārtikas krājumi, drēbes. Tas aizņēma tikai pusminūti.

            Pie lielajām durvīm mūs gaidīja Džeina.

            – Renezme…- viņa iesāka. Es viņai iedrošinoši pasmaidīju.

            – Lūdzu, parūpējies par manu brāli. Apsoli to man.- viņa skumji manī vērās.

            – Protams, Džeina.- es vēlreiz pasmaidīju. Jūtu uzplūdā es viņu apskāvu. Viņa atbildēja manam apskāvienam. Viņa tomēr nav nemaz tik ļauna. Tikai par maz mīlēta. Es palaidu viņu vaļā un ļāvu viņai apskaut Aleku.

            Mēs abi skrējām. Mēs meklējām Sāras pēdas. Mēs tās uzgājām netālu no pilsētas robežas. Manās asinīs ieplūda adrenalīns. Es skrēju cik ātri vien spēju. Aleks bija nedaudz man priekšā. Viņš labāk spēja sajust pēdas. Mēs nesarunājāmies.

Mana sirds priekā lidoja. Mājās. Es drīz būšu mājās. Es redzēšu sava mīļotā brūnās acis, jutīšu viņa smaržu. Es satikšu savu ģimeni. Mammu, tēti, Čārliju, Alisi, Džasperu, Emetu, Rozāliju, Ezmi, Kārlailu… Leu, Setu… Man bija vienalga, ka tikai uz mirkli… Viens mirklis varēja būt veselas mūžības vērts. Un man tiek dot šis viens mirklis. Tas ir viss, kas man ir vajadzīgs, lai spētu dzīvot pie Voltūriem. Apziņa, ka ģimenei nekas nekaiš dziedina.

Bet Sāra? Arī viņa ir mana ģimene. Ja nu man viņa ir jāiznīcina, lai glābtu pārējos? Ar to es nespētu samierināties. Mana sirds lūza iedomājoties, ka man nāksies zaudēt kādu no maniem mīļajiem.

Mēs skrējām, cik spējām. Asaras lija manos matos. Man bija jāpaspēj. Es izglābšu viņus visus. Lai arī ko tas maksātu. Pat, ja man pašai ir jāmirst, es viņus izglābšu.

0 komentāru

  • Dūdiņa teica:

    Es kūstu.. Vilkat!!! :P

    tagad man sieviešu diena būs jāpavada elpojot strauji un domājot kas notiks tālāk! Nu FANTASTISKI!! :*

    Buč, buč Tev.. :P

    Ar LIELU nepacietību gaidu turpinājumu šim ideālajam stāstiņam.. :D

    Tava kvēlākā fane, Dūdiņa.. :P

  • aiga teica:

    AK MANS DIEVS! Es tā iegrimu stāstā! Man tev viens jautājums…kad tu izdosi grāmatu????

  • mazaa teica:

    dieviigi laabs staasts !!! :)

    nepacietiigi gaidu turpinaajumu !1

    tev lieliski izdodas !! :) :)

  • Intrigante teica:

    Tas ir tik satraucossi!
    Paldies tev Vilkate!
    Mna patiessam driiz vajadzees jaunun siirdi!:*

  • Bu4inja teica:

    Perfekti,izcili,dievīgi,apburoši,skaisti,nepārspējami..
    Kā lai vēl nosauc tavus vienreizējos darbus?
    Ļūdzu,ļūdzu,ļūdzu atrāk raksti turpinājumu!Es tā gribu lai Renezme satiek savu ģimeni unj Džeiku!

  • fox teica:

    ko lai saka atliek piekrist parejiem!!!

  • Vilkate teica:

    Paldies jums, meitenes… ;) :*
    Aiga, kāda grāmata? Man vispirms ir jāpabeidz šis stāsts un tikai tad var sākt domāt par grāmatu…. :D :D :D
    Ar neizmērojamu mīlestību, Vilkate… <3

  • aiga teica:

    Nu es jau domaj, pec stasta pabeigšanas! :D
    Zin man šodien komentari nebus notiem sakarigakajiem! :D
    Bet man ta patik tavs stāsts…wow! No ko lai saka, iedvesma tevi nav pametusi!

  • Intrigante teica:

    Nuja vinna izdotu gramatu nebrinitos ja ta iegutu lielu autoritati!

  • aiga teica:

    tapec es jau ta saku! es par 100%

  • vampiriņš :D teica:

    WOW… nu man nav ko teik, vienīgi to ka es DIEVINU tavu stastiņu, brt to jau tu tāpat zini :D Kā vienmēr ir kāds negaidīts paversiens <3
    Man tā patīk!!! :* Bučas tev…
    Tava VISS lielākā fane ;D

  • Vilkate teica:

    Awwww, paldies, vampīriņ… :*
    Aiga, ja es izdošu grāmatu, tu nopirksi??? :D LOL
    Ar mīlestību, Vilkate… <3

  • christy teica:

    Burvīgi…tiešām burvīgi…aizrāvos un aizmirsu par vakariņu gatavošanu…
    Vilkate – arī no manis liels paldies par aizraujošajiem stāstiem.

    Sveiciens visām mūsu svētkos ;)

  • madara teica:

    ar nepacietibu gaidu turpinājumu…:):):)

  • VAMPIRESA teica:

    Dievīgs darbs …
    man prieks, ka šeit ir tik talantīga raxtniece.! :)
    Jauna diena ir mans mīļākais darbs šajā mājas lapā !!!
    Paldies, ka raxti tik jauku darbu … :)

  • aleksa teica:

    Tev ir talants!
    Tiešām padomā par grāmatu rakstīšanu!! :)

  • bemby teica:

    viss ir ĻOTI LABI, BET MAN kaut kā nedaudz traucēja tas, ka viņi tak sākumā piedraudēja un bija tie kas ar viltību, bet tagad jau ir labie..
    nezinu.. mazliet par strauju varbūt, bet tāpat malacis – galva tev ir īstajā vietā! :D
    gadījumā pēc horoskopa neesi zivs!??! :)

  • Laura teica:

    superīgi darbs.
    kad būs turpinājums????
    man ļoti gribas zināt kā reaģes Džeiks ka uzinās par Aleksi un Nesijas saikni!!!!

  • mazā Elī teica:

    Ja ir kaut kas labāks par 1. 4ām grāmatām, tad tas noteikti ir šis turpinājums.:*

  • mazā Elī teica:

    Vāks! Man vairs nav pacietības. Kad būs turpinājums? :@

  • Marcha teica:

    Jā! Kad būs turpinājums???

  • bella. teica:

    dievinu šos Vilkates stāstus./love/

    ļoti gaidu turpinājumu.;*

    fantastisks stāsts.(:

  • Vilkate teica:

    Bemby, es esmu mežāzis… :D
    Paldies par labajiem vārdiem… Lūdzu, esiet pacietīgas… Mana iedvesma pēkšņi kaut kur pazuda… :(
    Ar lielu mīlestību, Vilkate… <3

  • mazā Elī teica:

    Nu es no visas sirds ceru, ka tava iedvesma tulīt nāks atpakaļ. Doma tev SUPERRR!!! Es tikai tā iedomājos, ka ja Renezme ar Aleku būtu tuvāki, tur varētu baigais sižets iznākt vietā kur viņa satiek Džeikobu.:D Tas tā iedvesmai:D :*

  • Annija teica:

    Fascinējoši! ;)
    Tev tiešām padodas rakstīt.
    kad būs gaidām turpinājums? :O :D

  • cookie teica:

    āāa’kad būs trpinājums?
    vairs nevaru sagiadīit! :O

Komentēt

(Spamcheck Enabled)