No sākuma es vēlos pateikties visām, kas lasa manu stāstiņu un mani pamudināja rakstīt turpinājumu (jā, jā tu Aiguc! ). Paldies, jums meitenes un protams, Tev niive!

 BELLA

Mēs atgriezāmies Kalenu mājā. Renē jau bija ieradusies un mūs sveicināja. Alise uzreiz pieskrēja pie Džaspera un viņu apkampa, viņi bija tik saderīgi.

‘’Manu Beliņ! Kā Tev iet? ‘’ – Viņa mani apķēra un nedaudz sarāvās no manas cietās, aukstās un gludās marmora ādas.

‘Paldies, mammu, viss ir kārtībā.’’ – Es nemanāmi atraisījos no viņas apskāviena.

‘’Vai Tev ko piedāvāt, Renē?’’ – Ezme savā zvaniņu balsī jautāja manai mammai un viņas abas iegāja virtuvē. Edvards, mani nedaudz nobiedēdams, pienāca klāt no mugurpuses un apkampa mani ar savām ideālajām marmora rokām. Es nespēju neapbrīnot viņa augumu. Tas bija perfekts. Viņš viegli sāka kutināt manu ausi ar savu degunu un čukstēja ausī: ‘’Es Tevi mīlu’’. Taču tobrīd es pievērsu skatienus Alisei un Džasperam. Alise izskatījās noraizējusies, taču Džaspers, kā jau Džasperam pienākas, viņu mierināja. Alise apskāva Džasperu ap kaklu un viņš viņu saķēra aiz vidukļa. Viņu apskāviens man atgādināja manu un Edvarda medusmēnesi.

‘’Par ko tu domā?’’ – Edvards viegli man iečukstēja ausī.

‘’Par mums un par mūsu medusmēnesi… ‘’ – Es, ieskatoties viņa eņģeļa sejā, atbildēju. Viņš pieliecās un es pastiepos uz pirkstgaliem, lai aizsniegtu viņa marmora gludās lūpas un sajustu viņa vēso elpu. Viņš mani pacēla un noskūpstīja tikpat kaislīgi kā medusmēneša laikā.

‘’Varējāt jau paciesties! Ak, šie vampīri! ‘’ – Džeikobs, ienākot pa durvīm, uzsauca man un Edvardam. Mēs izlikāmies nedzirdam – galu galā, arī Džeiks skūpsta Renezmi. Taču tad reizē ar Džeika vārdiem no virtuves iznāca Renē.

‘’Vampīri?! ‘’ – Renē aizelsusies jautāja un noģība. Mūsu skatieni pievērsās Džeikobam.

 ALISE

Pēkšņi manam iedomu skatienam pavērās aina, kā Renē slepkavo cilvēkus un pievienojas Voltūru klanam…. Ja tas notiktu… brr… tas būtu drausmīgi. Džaspers mani saķēra, pirms saļimu uz grīdas.

Mēs piecām minūtēm Renē atguvās . ‘’Vai ar tevi viss kārtībā?’’ – Ezme jautāja.

‘’Nepieskaries man! ‘’ – Renē uzbļāva Ezmei, kura, nedaudz samulsusi, atrāvās. Renē lēnām stutējās kājās, atspiežoties pret ļoti trauslu trauku. Tas izšķīda un Renē sagraizīja plaukstu. Tas bija tikai mirklis….tomēr Džaspers izlocījās no mana tvēriena un metās virsū Renē, notriecot viņu zemē.

8 komentāri