Galerija
scan3 untitled-9 kstewartfans-008 ew92 scan31 reicela03 scan28 alexander-mcqueen-savage-beauty-costume-institute-gala-at-the-metropolitan-museum-of-art-dakota-fanning-21671711-411-594 117-600x450
Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Jauna diena. 4. daļa

Pirms lasāt 4. darba turpinājumu, Vilkate gribētu jums pateikt šo:

  “Sveiki mīļie un mīļās. Nu tad lūk 4. turpinājums manam stāstiņam “Jauna diena”. Domāju, ka šī daļa jūs pārsteigs. Es pati par sevi brīnījos… :) Gribu pateikt paldies Niivei. Pateicoties viņai mans stāstiņš ir šeit un nu es zinu, ko gribu darīt nākotnē. Izbaudiet! Mīlu jūs visus… <3 Ar cieņu, Vilkate… <3″

Renezme

 Laika ritums

 Laiks ritēja neaprakstāmi ātri. Kopš manas bēgšanas bija pagājuši trīs mēneši. Joprojām jutu sāpes, dusmas, neziņu. Džeika sajūtas. Jutu, ka viņš izmisīgi mani meklē. Katru nakti izmisīgi lūdzos viņam to nedarīt. Nezinu, vai viņš manas lūgšanas dzirdēja, bet pēdējās pāris dienās es jutu vēl lielākas sāpes. Viņš mani iekšēji plosīja.

Naktis pavadīju nomodā, dienas apātiskā darbā. Āro mani pakļāva dažādiem „eksperimentiem”. Man uzbruka vampīri ar visdažādākajām spējām. Sākot ar domu lasītāju Hannu un beidzot ar Džeinu un Aleku. Āro nebija pārsteigts. Viņš bija saticis manu mammu. Āro gribēja padarīt par labāko kareivi visā viņa gvardē. Vampīru cīņās mani apmācīja Demetri. Es ātri mācījos un drīz vien jau spēju būt līdzvērtīga Fēliksam un pašam Demetri.

Katru vakaru tieši astoņos es devos uz savu „istabu”. Tā atradās Voltūru lielās mītnes tornī. Tā vairāk atgādināja lielu dzīvokli. Guļamistaba bija gigantiska. Lielā gulta aizņēma gandrīz pusi istabas.

- Tev ir nepieciešamas ērtības, dārgā Renezme. Tu esi viena no mūsu spējīgākajām karotājām – Āro man atbildēja, kad protestēju pret gigantisko dzīvokli. Pie vārda karotāja es parasti sarāvos. Es, vienmēr jautrā, laimīgā un smaidīgā Nesija būšu karotāja? Bet tad atcerējos to, kas bija noticis. Nē, tagad es esmu asinskārā karotāja Renezme.

            Manas durvis katru nakti sargāja vairogs – Sāra. Viņa nebija tik kareivīga kā citi vampīri Voltūru gvardē, jo arī pati bija jaunatklāta jauktene. Pa pusei cilvēks, pa pusei vampīrs. Tikai Āro viņā nesaskatīja tādu karotājas potenciālu kā manī. Viņa man piegādāja šokolādi un kabatas lakatiņus, kad bija tāda nepieciešamība. Kad biju pilnībā apguvusi savu vairogu, Sāras aizsardzība nebija vajadzīga, tomēr viņa naktis pavadīja pie manis. Mēs abas apspriedām savu pagātni.

Sāras mamma mira dzemdībās, savukārt savu tēvu viņa nekad nav satikusi. Ritēja jau septītais Sāras eksistences gads, tātad viņa jau bija sasniegusi savu maksimālo vecumu. Viņa bija pārsteigta dzirdot par manu kuplo ģimeni. Viņa sapņoja arī sev tādu iegūt. Sāra bija neprātīgi iemīlējusies Kaijusā. Viņa spēja runāt tikai par viņu. Es viņai nepārmetu, jo arī es vēlējos runāt par kādu, ko ļoti mīlu. Par Džeikobu.

Mierīgajās naktīs, kad spēju gulēt, es sapņoju par Džeika acīm, par viņa vieglajiem pieskārieniem. Vienmēr biju brīnījusies, kā ar tik lielām rokām var pieskarties tik maigi. Sapņos es atvainojos Džeikam par visu. Viņš man vienmēr piedeva un tieši tas manus sapņus padarīja tik brīnišķīgus. Zinu, ka realitātē viņš man nepiedotu. Es pati sev nespēju piedot. Parasti, kad pamodos no šiem burvīgajiem sapņiem, es jutos vēl sliktāk nekā iepriekš.

Aleku es satiku tikai treniņu un „eksperimentu” laikā. Atlikušajā laikā viņš no manis izvairījās. Mani tas nesatrauca, bet es gribēju zināt, kāpēc viņš bija pamudinājis Āro mani pieņemt gvardē. Es viņu tik stipri ienīdu! Savas dusmas es izgāzu treniņu laikā. Es centos viņu atkal un atkal uzveikt. Parasti tas Aleku tikai sasmīdināja, bet kad kļuvu spēcīgāka, viņš sāka uzmanīties.

Man bija noteikts pavadīt kopā ar Āro vismaz vienu stundu dienā. Viņš man mācīja Voltūru un pasaules vēsturi. Viņa pienainās acis vērtējoši lasīja manus sacerējumus par Voltūru pastāvēšanu. Viņš atzina, ka man esot dotības gan cīņā, gan vēsturē, gan politikā. Es spēju panākt visu, ko vēlos. Trešā mēneša pēdējā nedēļā es pat panācu Sāras pārcelšanu no pagraba istabeles uz manu lielo dzīvokli. Āro nespēja atteikt maniem lūgumiem. Izņemot vienu… Viņš atteicās mani palaist brīvībā. Viņš neļāva man atgriezties mājās pie ģimenes. Es biju kļuvusi par gūstekni, par verdzeni.

  

Džeikobs

 Laika ritums

Trīs mēneši… Trīs smagi mēneši. Jau trīs mēnešus es meklēju Nesiju. Es apstājos tikai, lai paēstu un mazliet pagulētu. Naktis aizvadīju sapņojot par Nesiju. Dažreiz man liekas, ka viņa ar mani runā, lūdz mani apstāties. Viņa mani lūdz nemeklēt.

Mani nepamet sajūta, ka viņa ir nonākusi nepatikšanās. Jūtu, ka viņa ir iesprostota. Viņas sirds asiņo tikpat stipri, cik manējā.

Es ilgojos pēc viņas vieglās vampīriskās smaržas. Ilgojos pēc viņas ilūzijām, fantāzijām un sapņiem. Vēlos atkal ieraudzīt viņas skūpsta fantāziju. Tā bija mana mīļākā.

Savus meklējumus man nācās pārtraukt trešā mēneša trešajā nedēļā, kad Edvards mani atrada un pārveda mājās. Bella joprojām īsti nebija atguvusies. Viņas pārcilvēciski skaistā seja nu bija atguvusi daļu no savas cilvēcības. Zeltainās acis bija skumju pilnas. Ieraudzījusi mani, viņa metās mani apskaut.

- Džeik, mana mazā meitiņa… Mana Renezme… Trīs mēneši…- viņa centās runāt. Loģika nekad nav bijusi Bellas stiprā puse. Edvards viņu atvilka nost un piespieda sev klāt.

Emets, saķēris galvu, pētīja karti. Ar sarkaniem krustiem bija atzīmētas vietas. Čīle, Roma, Parīze, Londona, Fidži, Ņujorka… Viņi meklēja nepareizajās vietās. Es to jutu. Kāpēc lai Nesija dotos uz Čīli vai Fidži? Lai gan viņa tikai daļēji bija vampīrs, viņas āda vienalga maģiski mirdzēja. Fidži viņa būtu kā uz delnas.

- Džeik, mēs domājam, ka viņa varētu būt tādā vietā, kurā mums būtu grūtāk viņai tikt klāt. Tieši tāpēc uz saulainajām vietām dodas Lea un Sets.- Edvards nolasīja manus pārmetumus.

- Lea? Sets? Jūs esat aptrakuši? Edvard, viņas tur nav… Es to jūtu.- nošņācos un apsēdos līdzās Emetam. Viņš pacēla galvu un pamāja man. Arī viņš bija nedaudz atguvies. Smaids gan bija skumjš, tomēr tādu Emetu man patika redzēt.

Istabā ieslīdēja Rozālija, Alise un Džaspers.

- Roza, es viņu neredzu. Tu taču to zini.- Alise čukstēja. Rozālija palūkojās uz mani un tad novērsās. Džaspers samulsis apsēdās man pretī.

- Džeik, kādas ir tavas idejas par Renezmes atrašanās vietu?- Džaspers jautāja. Es pavēros kartē un centos koncentrēties uz sajūtām.

- Es… es nezinu… Man visu laiku ir tāda sajūta, ka viņa ir kaut kur tālu…- es skaļi domāju.

- Cik tālu? Džeik, esi konkrētāks!- Rozālija dusmīgi šņāca.

- Roza, nomierinies, viņš jau tā cenšas. Viņš trīs mēnešus meklēja Renezmi. Dod viņam atelpu!- Emets nopūtās.

- Eiropa…- es čukstēju. Visi sastinga.

- Eiropa.- es skaļāk noteicu.

- Voltūri?- Bella ievaidējās.

- Nē, kāpēc gan viņiem vajadzētu Renezmi? Viņi solīja viņu atstāt dzīvu un neatgriezties.- Edvards nobēra.

Es nezināju, ko viņiem teikt. Tā bija tikai nojauta. Vai tiešām Nesija būtu bēgusi pie Voltūriem? Man tam negribējās ticēt.

  

Aleks

Laika ritums

 Trīs brīnišķīgi mēneši! Renezme, brīnišķīgā, skaistā Renezme tagad ir viena no mums. Tik apbrīnojamu meiteni es nekad neesmu redzējis.

Jau toreiz, pirms pieciem gadiem, kad devāmies viņu nogalināt, ievēroju, cik viņa ir skaista un talantīga. Viņas bailīgās brūnās acis lūkojās tieši uz mani. Viņa paslēpa savu skaisto seju tā suņa Džeikoba Bleka spalvās. Viņas bronzas krāsas mati vizēja krēslainajā gaismā.

Vēlāk par viņu domājot es vēlējos viņu iegūt sev. Es vēlējos viņu redzēt sev līdzās. Būt viņas dzīvesdraugam uz mūžu. Kad pirms četriem mēnešiem sajutu viņas smaržu, zināju, ka tas, ko es vēlos, var piepildīties.

Renezme apbrīnojami ātri mācās. Trīs mēnešu laikā viņa ir iemācījusies paredzēt manus gājienus, manas kustības. Es viņu apbrīnoju un iekāroju. Viņas balss vien liek man notrīsēt, viņas smarža rada man slāpes, bet viņas aukstā attieksme rada man sāpes.

Es visu laiku sev atgādinu to, ko man teica Āro dienā, kad Renezme mums pievienojās.

- Tas ir pārsteidzoši! Tevi pie Renezmes saista spēcīga saite.- viņš teica.

- Tiešām?- es centos būt vienaldzīgs.

- Nemelo man, Alek. Es zinu, ka tu viņu iekāro. Viņas saikne ar tevi gan nav tik stipra. Tā nav balstīta uz mīlestību, bet uz naidu. Tu zini, ko tas nozīmē? No naida līdz mīlestībai ir viens solis.- Āro man piemiedza ar aci un izsoļoja no bibliotēkas. Mani satrieca un iedvesmoja Āro vārdi.

Es cenšos turēties tālāk no viņas, lai dotu viņai laiku aizmirst suni. Man pieder viss pasaules laiks, tāpēc varu gaidīt mēnešus, pat gadus.

Džeinai mana iekāre nepatīk. Viņa Renezmi uzskata par traucēkli un nepatikšanu cēlāju. Tomēr man liekas, viņai ir bail no sāncensības, no tā, ka Āro viņu atstums otrā plānā. Patiesībā, viņas bailes sāk piepildīties. Renezme jau tagad ir Āro mīlule. Patiesībā, visiem Renezme patīk, bet ne visi to izrāda.

   

Kaijus

 Pārsteidzošā mīlestība

 Ko Āro iedomājas? Viņš ļauj jauktenei darīt visu, ko viņa grib. Viņas priekšrocības liek citiem pārdomāt savas vēlmes. Arī citi sāk vēlēties privilēģijas. Vairāk cilvēku asiņu, atvaļinājumu… Vampīriem nemēdz būt atvaļinājumi.

Renezmei ir sakāpis galvā. Viņa bravūrīgi staigā man garām un klusi nošņācās. Viņas garie, bronzas mati izraisa manī riebumu. Vajadzēja viņu nogalināt, kad bija tāda iespēja. Tomēr pēdējā laikā es redzu viņas cilvēciskumu, viņas spējas, viņas spēku. Treniņu laikā viņa parāda tādu naidu un niknumu, kādu es vēlos redzēt ikvienā no kareivjiem.

Viņas brūnās acis ieurbjas manī, kad ienāku bibliotēkā viņas un Āro vēstures stundas laikā. Šis skatiens liek man gribēt viņu nogalināt un reizē arī apskaut. Es cīnos pretī saviem instinktiem, tomēr Renezmes maģija ir pārāk spēcīga. Atenodora jau ir pamanījusi manas pārmaiņas. Viņa paliek arvien nervozāka un vērīgāka. Viņa nopēta katru jauno vampīri mūsu klanā, tomēr nepamana Renezmi. Es nespēju atrasties līdzās nevienai no viņām. Abas mani spēcīgi kaitina.

Es redzu, kā Aleks skatās uz Renezmi. Ar naivas mīlestības pilnām acīm. Man gribas viņu nonāvēt. Ko gan Aleks var dot Renezmei? Neko! Es vēlos iegūt Renezmi tikai sev. Lai cik ļoti es viņu neienīstu, jūtu, ka sāku viņā iemīlēties. Es spētu dot viņai visu. Vietu Voltūru tronī līdzās man, naudu, cilvēku asinis. Visu. Tomēr man ir jāuzmanās no Āro. Viņš vienīgais spēj lasīt manas domas. Es nedrīkstu pieļaut, ka kāds uzzina.

Es vērošu Renezmi no attāluma un plānošu pārmaiņas, kuras skars visus. Viņa būs mana. Pat ja man jānonāvē savi brāļi. Es piepildīšu savas alkas. Viņa būs mana.

0 komentāru

  • Dūdiņa teica:

    WoW! Es zināju ka Tev IR talants, bet ko tādu es sagaidīt nevarēju.. :) Es patiešām nokritu no krēsla.. :D biju tā ieurbusies ekrānā…

    Tu, esi apveltīta ar talantu Vilkate! :)

    Nevaru, sagaidīt turpinājumu.. :)

  • aiga teica:

    nja…man nav ko teikt…tev ir talants…un es pat varu uzminet kas tu bus nakotne…veiksmi….turpini iesaktoo :)

  • ZT teica:

    KĀĀĀDAS kaislības! Mums te sāk palikr ar vien karstāk un karstāk!
    Laikam pavasaris nav tālu!

  • Vilkate teica:

    Man prieks, ka jums patīk… :) Jūs mani stimulējat rakstīt tālāk. Paldies jums. :)
    Ar mīlestību, Vilkate… <3

  • Ilze teica:

    tīri vai dusmas, ka jāstrādā. būs man mācība iet šajā lapā tikai mājās, kad varu lasīt!

  • Ilze teica:

    paspēju izlasīt tikai pirmo daļu, jāķeras pie darbiem. super replika par šokolādi un kabatas lakatiņiem. mani vajadzētu pabrīdināt, kad tiks publicēts turpinājums – izprasītu brīvdienu. aizrautības ziņā šis jau robežojas ar pašu “krēslu”- nevar nolikt malā, kamēr nav izlasīta… Malacis, Vilkate!

  • krista teica:

    Vilkate tu un tavi stāsti ir vienkārši ģeniāli!:):)

  • Vilkate teica:

    Krista, vai… Nu paldies… Man tiešām nav ko teikt… :)
    Ilze, laikam man vajadzēs lūgt lai Niive manus stāstus publicē nedēļas nogalēs, lai visi var izlasīt… ;)
    Ar mīlestību, Vilkate… <3

  • vampiriņš :D teica:

    nu vai zini Vilkate… šis jau sāk man izraisīt atkarību :D
    patiesībā man laikam nav pat ko īsti teikt..
    Katrs vārds ir savā vietā, katrs vārds viens otru papildina un rada ilūzijas… Lasot es ieraugu gan naidu, gan nepiepildīto un gaidīto mīlestību… Katru darbību kas notiek… Un visu ciešanas un ilgas… :)

    ko es te runāju… Tiešām SUPER!!! :) Malacis draudzenīt… :*

  • Vilkate teica:

    Vaī, Vampīriņ!!! :D
    Nu paldies, paldies… :) ;) :*
    Turpinājumam esmu pataupījusi vēl visādus interesantus pavērsienus un pārsteigumus… ;)
    Ar mīlestību, Vilkate… <3

  • christy teica:

    Pievienošos – tiešām gaidu turpinājumu :)

  • Bu4inja teica:

    Burvīgs stāsts!
    Bet es tikai ienīstu tos stulbos Voltūrus!Baigi Kaijus un Aleks iedomājas ka dabūs Renezmi un viņa ar laiku aizmirsīs Džeiku!
    Bet Vilkate man tev viens jautājumiņš!Renezme vismaz beigās nokļūs atpakaļ pie savas ģimenes un Džeika?Tik ļoti gribās lai viņi visi atkal ir kopā!

  • Vilkate teica:

    Bu4inja, es nevaru atklāt kas notiks tālāk… :) Tas nebūtu īsti godīgi… :P
    Ar mīlestību, Vilkate… <3

  • zane teica:

    vnk man nav ko teikt ..tas ko tu dari Vilkate ir kkas apbrīnojams! ..man patiešām patīk..es ĻOTI gaidu nākamo daļu! :) :))(love)

  • aleksa teica:

    Tas nu bija tāāāāds pārsteigums!
    tu nu gan esi viena šedevra uzbūrējā, tikko kā beidz pirmo rindu, šīs sajūtas iekšējās liek lasīt tālāk un tālāk, un tālāk, līdz pamanos, ka tiešām izdzīvoju līdz tavam rakstītam. un aidāā, tā uz priekšu, malacene!
    Ak, par šo darbu esi nobela prēmiju ieguvusi, tev noteikti ir labi panākumi ne tik šeit.
    Manuprāt, tava kaisle ir aktīva, tu esi briedumā un vēlies sasniegt GALA punktu, sagaidīt otro orgasmu! malacene acene! :)

  • Bu4inja teica:

    Nju labi Vilkate!Nesaki arī!Bet tad ātri liec iekšā turpinājumu jo es sākšu raudāt ja turpinājuma nebūs!:D:D:D

  • aleksa teica:

    Tik burvīgi vārdu salikumi un izjūtas. Varbūt vel nodarbojies ar blakusnodarbībām, piemēram, lasi dzeju, dziedi dziesmas, dziedi folklorā? :)

  • slēpe teica:

    foršs stāsts man baigi iepatikās ta tik turpināt :)
    tu7rpināšu7 tev sekot :)

  • Vilkate teica:

    Slēpe!!! Jau pēc septiņniekiem tekstā tevi pazinu!!! :D LOL
    Un arī Aleksa šķiet pazīstama… :D LOL
    Vilkate… <3

  • madara teica:

    raksti tu vienkārši ideāli.
    Nevaru vien sagaidīt turpinājumu..

  • madara teica:

    Raksti tu vienkārši ideāli.Tev ir laba izdoma.
    Nevaru vien sagaidīt turpinājumu…
    Gribas zinat ar ko tas beiksies.:)

  • Laura teica:

    Vienkāri nepārspējams darbs tu raksti vienkārši ideāli
    ar nepacietību gaidu turpinājumu!!!!!!!

  • eva teica:

    Vienkārši fascinējos turpinājums!!!

  • mONTA teica:

    Esmu sajūsmā par to cik labi ir uzrakstītas visas grāmatas…:))
    Agrāk es īpaši neaizrāvos ar grāmatu lasīšanu taču kad izlasīju Krēslas pirmo grāmatu tā burtiski mani ierāva sevī-lasot šīs grāmatas rodas īsta atkarība, gribas vēl un vēl viņas lasīt un lasīt…:)
    Tu esi nepārspējama un tas būtu vienreizēji ja iznāktu pēc tam vēl un vēl turpinājumi šim stāstam:*

  • Monta teica:

    Es nezino ko teikt! Man draudzenes saka noskaties kreslu es domaju kas tas par BENKI? Kad man iedeva noskatiti es gribeju redzet vel un vel…Gaidisu nakamas dalas;)

Komentēt

(Spamcheck Enabled)