Galerija
nov21f 0_6ba38_6b28a0ce_l wd1 gallery_enlarged-robert-pattinson-new-moon-london-7-photos07 16 eg_3 gallery_enlarged-robert-pattinson-new-moon-london-7-photos19 1 FP_IMAGE_5133814/FP_SET_5133348
Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Zvaigžņu putekļi. Fragments “Vissaldākās atmiņas”

(Neesmu gan nekāds cenzors, lai noteiktu jelkādus vecuma ierobežojumus, tomēr šajā darbiņā ir nedaudz vairāk  nedaudz niansētākas erotikas kā pašas Stefanijas Meieres tekstos, tāpēc – ja nejūties tam gatava, labāk nelasi :) Niive) 

Zvaigznu_putekli_1

Vissaldākās atmiņas.

 - Tikai vēl mazliet  pacietības!- vīteroja Alise, aiztaisīdama  četrdesmit septīto āķīti uz Renezmes trauslā vidukļa savilktās korsetes.

- Šis būs īsts pārbaudījums Džeika savaldībai!- meiteņu sudrabainie smiekli atbalsojās senatnīgās muižas augstajās griestu velvēs.

Īpaši pie Vivjenas Vestvudas pasūtītās kāzu kleitas mežonīgie volāni  kā putojošs ūdenskritums, pārpludināja plašās ģērbistabas grīdu.

  Bella stāvēja atspiedusi galvu pret milzīgo, barokāliem kokgriezumiem rotāto spoguli un domīgi nolūkojās priecīgi satrauktajā rosībā. Rokās viņa turēja mēļi baltus orhideju ziedus, kurus gatavojās ievīt Renezmes rudajās, nerātnajās matus sprogās.

- Nekādu plīvuru, kruzuļu un vizuļu. – radot vilšanos Alisē, bija strikti uzstājusi nākamā līgava.

Lielām, brūnām, tumšu skropstu vēdekļu ietvertām acīm, Renezme vērtējoši nopētīja savu atspulgu spogulī. Viss bija perfekts izņemot …

- Mammu, pastāsti man, kā tu zināji, ka tētis ir tavs īstais un vienīgais? Patiesi vienīgais, kas tevi spēj darīt laimīgu.

- Vai tu neesi par kaut ko pārliecināta?- mātes intuīcija lika Bellai vērīgi ielūkoties meitas acīs.

Alise bija tik ļoti pārņemta ar greznās kleitas pielaikošanu, ka nepievērsa nemazāko uzmanību sarunai.

- Parādi, mīļā, kas nomāc tavu sirdi un satrauc prātu?- Bella sniedzās pēc Renezmes smalkās delnas.

- Es … Es nezinu …Cik ilgi vien spēju sevi atcerēties, Džeiks vienmēr ir bijis man blakus – tāds liels, silts, gādīgs un bezgala mīļš. Bet patiesībā, man nekad nav bijusi izvēle. Viss bija saplānots un izlemts bez manis!

 Bellas galvā, sekundes simtdaļā uzplaiksnīja viņas cilvēcīgo atmiņu bālais kaleidoskops. Tālas sāpju, neziņas un smeldzīga žēluma nojausmas.

- Kas gan manai Nesijai ir prātā? Vai Džeikoba jūtas  atkal gaida kārtējais pārbaudījums? Vajadzētu aprunāties ar Edvardu, bet meita ir tāda viltniece, ka visu, kas attiecās uz Džeiku, ir iemācījusies noslēpt pat  no tēva īpašajām spējām.- Bella noraizējusies prātoja.

- Ne vienmēr izvēles iespējas ir tas labākais likteņa piedāvājums. Reizēm tas ir ļoti sarežģīti un sāpīgi risināms uzdevums. Tevi, mana mīļā, dzīve vēl pagaidām ir  pasargājusi no ļoti smagu un pretrunīgu lēmumu pieņemšanas. Bet, ja kādreiz būsi grūtas izvēles priekšā, esmu pārliecināta, ka spēsi atrast vienīgo un pareizo ceļu uz laimi. – Bella pieliecās un saudzīgi noskūpstīja meitas pieri.

- Un pat tad, ja tavā tuvumā nebūšu arī es, ar saviem vecās tantes vērtīgajiem padomiem un kristāla lodi galvas vietā, – draiski iespurdzās Alise, sakārtodama kādu izirušu matu cirtu Renezmes frizūrā.

- Tu taču mums esi pati gudrākā, neparastākā un talantīgākā meitene pasaulē un tev noteikti viss izdosies. Tici man – es to redzēju .-  viņa piebilda.

- Un tomēr, mammu, es vēlos zināt visu  par jums abiem ar tēti!- Renezme neatlaidās.

- Tā iecirtība viņai, acīmredzot, mantota no manis, bet visi pārējie iedzimtie talanti, paldies Dievam, no viņas perfektā tēva – Bella apmierināti nodomāja.

- Ak, man vēl ir kādi trīsdesmit astoņi ļoti svarīgi, aizkavējušies darbiņi- Alise aizbildinādamās un piemiegdama Bellai, žigli izslīdēja no istabas, smalkjūtīgi atstādama  abas skaistules divatā.

- Ko īsti tu vēlies dzirdēt, mana mīļā? Ar dzimtas vēsturi, liekas, ka Kārlails jau sen tevi ir iepazīstinājis, un arī vectētiņš Čārlijs savu notikumu versiju noteikti ir izstāstījis – sprauzdama smaržīgos ziedus Renezmes cirtās, jautāja Bella.

- Jā, protams jā! Es visu to zinu, bet ir lietas, kuras vēlos dzirdēt tieši no tevis. Pastāsti man, kāda bija tava un tēta pirmā kāzu nakts. Es esmu tik nepārliecināta par sevi un nobijusies.- kautrīgi atzinās Renezme.

  Divas neparasti skaistas, jaunas sievietes stāvēja līdzās viena otrai un raudzījās spogulī, līdz Bellas dzintarkrāsas acīs gludā virsma sāka ņirbēt un sīkie ūdens vilnīši lēni pārvērtās bezgalīgā, sudrabainas mēnesgaismas apspīdētā okeānā. Domas aizklejoja desmit gadus senā pagātnē… Cilvēciskās atmiņas ir gaistošas, bet šie mirkļi, pat vissīkākajās niansēs, joprojām neskarti, bija saglabājušies Bellas apziņā.

  … Pa ūdenī vizuļojošo gaismas taku es tuvojos savam mīļotajam. Sajutis manus satrauktos sirdspukstus, Edvards pagriezās un saudzīgi pievilka mani cieši sev klāt. Manas kājas gandrīz vairs neskāra okeāna smilšaino gultni. Viņa lūpas lēni sameklēja manu muti. Skūpsts bija ilgs, bet ļoti maigs un savaldīgs. Likās, ka Edvards vēl pārbauda savas izturības robežas. Tad viņa spēcīgās rokas pacēla mani augstu gaisā. Mēnesgaismā uz mana auguma laistījās sīkas ūdens tērcītes un kņudināja gaidās kaistošo ādu. Ar vēsajām lūpām pieskardamies katram mana auguma izliekumam, Edvards lēni slidināja mani lejā pa savām marmora krūtīm, līdz es spēju dziļi ielūkoties viņa satumsušajās acīs. Tur, aiz biezajām skropstām, kvēloja neapvaldāmas iekāres liesmas.

  Pēkšņā mulsumā izlocījos no viņa ciešā tvēriena un saceļot ap sevi veselu šļakatu mākoni, mēģināju instinktīvi glābties. Bēgt no vampīra? Cik neiespējami!

  Tikai īss mirklis un Edvards jau stāvēja manā priekšā – bālās mēnesgaismas apmirdzēts, pārpasaulīga skaistuma etalons. Beidzot manas acis varēja izbaudīt visā krāšņumā to, ko līdz šim bija slēpuši okeāna putojošie viļņi. Ģeniālo renesanses skulptoru šedevri likās kropli un neveikli, salīdzinājumā ar Edvarda auguma perfektajām līnijām un ideālajām proporcijām. Pats neparastākais bija tas, ka viss šis brīnums tagad piederēja vienīgi man.

Sajuzdams uz sava auguma manu vērtējošo, apbrīnas pilno skatienu , Edvards mulsumā nolaida acis.

- Neķircini mani tā! Neliec man tevi vajāt! Tas manī atmodina nevaldāmus, dzīvnieciskus mednieka instinktus. Viss notiekošais jau tāpat balansē uz galējas bīstamības robežas. Mēs atkal un atkal staigājam pa naža asmeni, spēlējoties ar uguni. Nesarežģī visu vēl vairāk, mana mīļā Bella.- viņš piesmakušā balsī klusi lūdza.

  Ja manas dzīves pēdējās izjūtas būs Edvarda nāvējošie zobi uz manas pulsējošās kakla artērijas, es to nenožēlošu ne mirkli. Tik sen lolotā sapņa piepildīšanai biju gatava ziedot savu trauslo cilvēka dzīvību. Tai bez Edvarda vienalga nebūs jēgas.

   Uzšļākdama gaisā mirdzošu ūdens šalti, es vēlreiz veltīgi mēģināju izbēgt savam liktenim. Pēc pāris neveikliem soļiem paklupu un, pirms paspēju vēl attapties, atrados jau sava mīļotā apskāvienos, liedaga mitrajās smiltīs. Okeāna siltie viļņi glāstīja mūsu cieši kopā savijušos augumus. Viņš maigi atglauda no sejas manus slapjos matus un alkaini pieplaka lūpām.

- Tu esi manas mūžības vērtīgākais medījums.- Edvards čukstēja caur satrauktajiem skūpstiem un viņa reibinošā elpa ietina manu saprātu saldenā aizmirstības plīvurā.

Pamazām pagaisa viss nevainīgas meitenes mulsums un neziņa. Manī modās bezgala jūtīga, atdevīga, mīlestības pārpilna sieviete. Biju gatava dāvāt mīļotajam visu savu tik ilgi apvaldīto kaisli. Pārklāju dedzīgiem skūpstiem Edvarda augumu. Tam bija okeāna un mīlestības garša. Mani nepacietīgie pirksti drudžaini pinās viņa spurainajos matos, glāstīja skaisto, bālo seju un spēcīgās krūtis.

- Mans… mans… tu esi mans…! – saraustīti elsoju.

- Kuš… kuš mīļā. – ar vēsajiem slaido pirkstu galiem, mīļotais pieskārās manām lūpām. Likās, ka Edvards vēl ir spējīgs kontrolēt sevi, bet tās arī bija pēdējās viņa savaldības paliekas. Ar strauju, spēcīgu rāvienu atrados viņa stiprajās rokās. Pāris mirkļi un mēs jau stāvējām Kalenu mājas krēslainajā guļamistabā. Kaut kur telpas stūrī  nevērīgi aizlidoja krāšņais gultas pārsegs. Pinoties baldahīna gaisīgā auduma irstošajās strēmelēs, iekritām Ezmes plašajā gultā.

 Edvarda marmorcietais augums cieši piekļāvās man, iespiežot  dziļi vēsajos smalka lina palagos. Realitāte beidza eksistēt. Es izjutu katru viņa kustību, katru viņa perfektā ķermeņa šūniņu tikpat dabiski kā sevi pašu. Mūs abus apņēma pilnīga, absolūta harmonija. Mēs bijām radīti viens otram.

   Edvarda skūpstiem kļūstot uzstājīgākiem, no viņa krūtīm lauzās dzīvnieciski, baudpilni ņurdieni. Viņa kaislīgās lūpas un mēle, kā satraukta naktstauriņa spārnu vēdas, slīdēja pār manu augumu, sākumā skarot sārtos krūšu pumpurus, tad gludo vēderu, meitenīgos gurnus, arvien zemāk un zemāk …  Es, pirmo reizi mūžā izjutu sevi atveramies glāstiem kā krāšņu ziedu pēc veldzējoša, auglīga lietus. Visa mana būtība tiecās pretī mīļotajam. Sajūtot manas baudas trīsas, kuras kļuva arvien spēcīgākas, viņš, dziļi ieelpodams manu smaržu, cieši apskāva drebošo augumu, it kā es būtu viņa pēdējā cerība uz izglābšanos. Mēs vairs nebijām spējīgi kontrolēt sevi. Edvarda žiletes asmeņiem līdzīgie zobi spēcīgi un mežonīgi iecirtās spilvenā, tieši blakus manai galvai. Baltas, gaisīgas dūnas, sniegputenim līdzīgā virpulī piepildīja tveicīgo nakts gaisu.  Viņa ienākšana bija nesaudzīgi alkatīga. Viss gandrīz gadsimtu snaudošais kaisles spēks caururba manu klēpi kā milzīgs okeāna vilnis, aizslaucīdams nebūtībā mūsu iepriekšējos, bērnišķīgi naivos glāstus. Es nejutu ne sāpes, ne bailes, tikai instinktīvi, ar pirkstiem iekrampējos viņa marmora gludajos plecos un pār manām lūpām atskanēja pusaizsmacis vaids – Edvard …

  Mans mīļotais uz mirkli sastinga, piepildot mani ar savu mūžīgās dzīvības esenci. Mani muskuļi, nepacietīgi saraujoties, kāri uzsūca visu  līdz pēdējam pilienam.

  Mēs bijām debesīs … tajās vienīgajās debesīs, kurās tik sen jau velējāmies būt. Tajās, kur neeksistē ne laiks, ne telpa … kurās esam tikai mēs – divi vien.

- Es mīlu tevi, Edvard.- šņukstēju, slaucīdama karstās laimes asaras viņa akmenscietajās krūtīs.

 - Es tevi arī … vairāk, stiprāk un mūžīgi, mana Bella.- mīļotais savā samtainajā balsī dvašoja manos izspūrušajos matos un uzsāka klusi dungot pazīstamu, liegu melodiju.

 Mana apziņa, vēl joprojām netverama, lidinājās kaut kur gaisā kopā ar baltajām dūnu pūkām.

Aiz plaši atvērtajiem logiem varēja jau apjaust rītausmas sārto blāzmu. Manas cilvēciskās dzīves brīnišķīgākā nakts bija pagājusi, kā viens vienīgs neaptveramas baudas mirklis un es, Edvarda sargājošo roku ieskauta, bezgalīgi laimīga, ieslīgu vissaldākajā sapnī …

  – Vai manas skaistākās meitenes beidzot ir saposušās?- Edvards stāvēja durvīs, ideāli piegulošā Brioni smokingā, un  ar mīlestības un lepnuma pilnu skatienu noraudzījās abās savas mūžības svarīgākajās sievietēs. Pat greizi sapogātais krekls un nevērīgi atrisušais tauriņš nespēja bojāt viņa perfekto izskatu.

- Tu joprojām māki mani pārsteigt! Ja es vēl būtu cilvēks, tad tagad nosarktu līdz ausu galiem.- Bella pastiepās pirkstgalos, lai noskūpstītu mīļoto.

- Es jau atkal ilgojos pēc tevis.- čukstot viņa ar vēsajām lūpam noglāstīja Edvarda kaklu un tad maigi apķēra Renezmes plecus, pieglaužot savu lielo meitu pie krūtīm.

- Reiz es arī stāvēju bezgala smagas izvēles priekšā, tomēr, nav šaubu, mana sirds vienmēr ir piederējusi un mūžīgi piederēs tikai tavam tēvam. Ieklausies savā sirdī  un seko tai! Viņa tevi nekad nepievils. Bet mēs ar tēti vienmēr būsim tev līdzās un atbalstīsim jebkuru tavu izvēli, lai kāda tā arī būtu.

Zvaigznu_putekli_2

0 komentāru

  • aiga teica:

    km…mja…nu ko lai saka, smalki izkopts talants visas jomas. te kads ir pacenties…tiešam skaisti….!

  • Pollija teica:

    Skaisti, izjusti un patiesi!
    Tik..bezgala skaists stāsts, tik ļoti skaisti teikumi, salīdzinājumi! Tu esi piemeklējusi īstos vārdus īstajās vietās!
    ļoti skaists darbs!

  • aiga teica:

    nja par izmekletajiem vardem varu piekrist, nekas tieši nav atklats, nekas nav par daudz vai par pikantu, viss ir ta kā vajag…uzslavas!

  • Dūdiņa teica:

    Bija, vērts gaidīt1 :) tas ko Tu šeit uzrakstīji bija neiedomājami skaisti. :)

  • Vilkate teica:

    Tiešām jauki…. Es kā “profesionāle” [Jā kā tad!!! :D ] saku ka man ir prieks par šādu profesionalitāti un konkurenci… :D
    Bet ja nopietni, man patika… ;)
    Ar cieņu, Vilkate… <3

  • Aliala teica:

    Brīnišķīgi aprakstīta kāzu nakts, kas tika izlaista “rītausmā”.
    Vārdi tik tiešām izvēlēti atbilstoši :)
    Tā tik turpināt

  • ZT teica:

    Liels paldies, meitenes, par jūsu atsaucību!
    Atzīšos, ka mazliet šaubijos, vai neesmu “pāršāvusi pār strīpu” un vai mani sapratīs, jo ne jau visas ir līdz ausīm ieķērušās Robā. Bet jūsu komentāri, tiešām, ļoti iepriecināja un nomierināja.
    Vēlreiz paldies!
    P.S.Īpaši vērtīgs ir “profesionāļa” vērtējums! Es pilnīgi neizjūtu, ka esam šeit konkurentes! Rakstu vairāk savai izklaidei, bet ne, lai ar kādu sacenstos un gūstu no tā patiesu baudu. Mēs taču visas esam tik nesalīdzināmi dažādas!

  • Antra teica:

    Tik skaisti vārdi ZT tu neesi pāršāvusi pār strīpu viss ir tieši savās vietās!
    Viss mani tik ļoti aizrāva, ka neaptvēru, ka tās jau ir beigas un gribēju lasīt tālāk. Es ar lielu nepacietību gaidu turpinājumu.

  • Vilkate teica:

    ZT, nu protams! Es arī rakstu tikai savam priekam. :) Man vispār nepatīk sacensties. Mūsu darbiņi IR atšķirīgi – manējais nav tik intīms… :)
    Ar cieņu, Vilkate… <3
    P.S. Gaidu turpinājumu… [Ja tāds protams būs... ] :)

  • mt teica:

    OMFG mammu!!! Tev jau atkal joprojām ir 17!!!

  • Henrieta teica:

    Skaists stāsts, lasīju, lasīju, tad attapos, ka viss, vairaak, nav..taču ļoti vēlētos uzzināt kas būs tālāk, paldies autorei:)

  • Dana teica:

    Neaprakstāmi skaisti! Tu liki man aizsapņoties. Es pilnībā iegrimu stāstā un nēspēju atrauties. Telpa ap mani pazuda un viss mainījās.
    Milziigs tev paldies. Man arī liekās, ka šeit nav nekādas konkurences. Vienkārši visi raksta savam priekam un, lai arī iepriecinātu citus. :)
    Vēlreiz atkārtošu LIELS PALDIES! :)

  • Intrigante teica:

    Lasot so stastu tu pilnigi ieej cita pasaulee!
    Es gaidu turpinajumu!

  • Bu4inja teica:

    Ļoti skaits stāsts!Vnk perfekti!Tu esi vienkārši perfekta rakstniece!Tevijau var ar pašu Meieri salīdzināt!
    Ar nepacietību gaidu turpinājumu!

  • ilze teica:

    Pamazām attīstās erotiskais žanrs :D es jau tikai “par”! Ja piecieš jūsmu par Edvardu, pavisam labi lasāms (sorry, te jau skaidrs, ka izlaužas Team Jacob ņurdēšana) :D
    Man gan laikam vienīgās cerības uz “Jauno dienu”, bet tur arī tikko Renezmī aizlaidās un Džeikoba kādu laiku nebūs… :D

  • ZT teica:

    Vēl nekad neesmu lasījusi vārdu “SKAISTI” vienkopus tik daudz variācijās! Un vēlreiz LIELS PALDIES! BAUDIET!
    Tā kā šajā stāstā savu miļāko tēmu, liekas, ka esmu jau izsmēlusi, tad par turpinājumu neesmu īsti parliecinata, bet gan jau mans iedvesmas enģelis Robs, kautko aprakstīšanas vērtu pačukstēs.
    P.S. Varbūt arī Ilzei kāds prieciņš tiks …

  • Ilze teica:

    paldies, ZT! :) Lai tavam sargeņģelim nenāk miegs un lai iedvesma ir klāt pēc pirmā uzaicinājuma! :D

  • liene teica:

    es izlasiju unsaku raudat ka maz berns jo tas bija skaisti pat loti

  • daninja teica:

    Es varu atbildēt tikaivienu… tas ir pasakaini.

  • Intrigante teica:

    VNK tik fantastiski!

    gribas atrak turpinajumu!

  • kate teica:

    ”Mans mīļotais uz mirkli sastinga, piepildot mani ar savu mūžīgās dzīvības esenci. Mani muskuļi, nepacietīgi saraujoties, kāri uzsūca visu līdz pēdējam pilienam.”
    piedod, bet šī rindkopa lika mazliet saviebties, manuprāt amzliet aizrāvies :]. Viss stāsts jau bija ok, bet liekas ka kautkas mazliet pietrūkst :)
    P.S. MANS VIEDOKLIS.

  • ZT teica:

    Bet kā tad, tavuprāt Kate, viņi tika pie Renezmes?
    Es saprotu, ka Edvards līdzinās Dievam, bet Bella tomēr nav nekāda jaunava Marija!

  • kate teica:

    Es to saprotu (tiešam, neesmu jau naivā), bet tas , manuprāt tika urzkstīts pārāk tieši, neīstajos vārdos :) piedod, bet salīdzinājumā ar S.M. orģināliem, šie daudzie raksti man liekas kaut kas vienmuļš, rakstnieces vārdu pārfrāzēšana, nekas nebijis, teiksim tā. Piedod tiēšam, bet tāda kā muļāšanās pa kopīgu pīļu dīķi…
    P.S. un atkal, MANS VIEDOKLIS. :D

Komentēt

(Spamcheck Enabled)