Visi raksti - februāris, 2010

Emarija kaut ko murmināja pa telefonu. Viņa runāja ātri. Es pat nevēlējos klausīties. Man bija jātiek vaļā, lai es spētu skriet un bēgt. Nekad neatgriezties, būt pati par sevi. Nevienu nepakļaujot briesmām. Man atlika tikai viens. Man bija jāsaņemas.
Es sakoncentrēju spēkus un domas. Es ļāvu, lai manu ķermeni pārņem spriegums, lai tas ieplūst ikvienā ķermeņa šūnā. Mans ķermenis drebēja. Viss iemirdzējās. Pēdējo, ko es dzirdēju bija Emarijas balss…

Lasīt tālāk »

(Nezinu, vai šim darbiņam ir gaidāms turpinājums. Ceru, autore pati pateiks… Bet tas, ka tas ir turpinājums Rītausmai, ir nenoliedzami. Niive)

 No piekrastes puses, sudrabainajā mēness gaismā ievizēdamies, mākoņi lēnām slīdēdami, savilkās aizvien biezāki.

 Tālumā dzirdu apslāpētas skaņas. Sienāžu čīgāšanu, zāles rasas pilienus, lapu šalkšanu, domādama par to, ka Dabas balss izraisa vairāk emociju, nekā netālu dzirdamās mašīnu riepu skaņas.

 Es vairs nejūtu laiku. Neatkārtojamā kaislē pavadot naktis, es vairs nejūtu, kad pienāk diena. Dienas aiziet, it kā nebijušas.

Lasīt tālāk »

Es neko neteikšu.

P.S. Nepieķerieties TIEM diviem teikumiem, kuros ir TAS vārds! Tas nudien nav jāsaprot burtiski

niive

Roberts Patinsons par dzīvi aiz Krēslas robežām 

Dženija Lamē

Kafija
Kad es nokļuvu Ņujorkas viesnīcā Bowery Hotel, bija netipiski auksts 2008. gada novembris. Dārzā sēdēja jauns vīrietis, ietinies vairākos melnos džemperos un galvā uzlicis melnu vilnas cepuri, ledainajā aukstumā viņš smēķēja un ik pa brīdim iemalkoja kafiju latte no krūzes, kas izskatījās tikpat liela, cik viņa galva, pamanīdamies izdarīt piezīmes uz galda noliktajā scenārijā. Esmu lasījusi par tīņu meitenēm, kuras deg kaisles uguņos viņa viesnīcas priekšā, bet šajā brīdī Roberts Patinsons silda rokas pie kafijas krūzes.

Lasīt tālāk »

(Piebilde. Šis darbs atšķiras no pārējiem, jo nav par Krēslas Sāgas tēmu. Krēsla kalpojusi tikai kā iedvesma, bet arī tas ir pilnīgi pietiekami, lai nokļūtu Krēslas fanu darbu kategorijā Un darba autore ļoti vēlējās tieši šeit ieraudzīt savu darbiņu, kā arī saņemt lasītāju atsauksmes. Niive)

Aiz pusnakts tumsas

Sapņi mūs dzīvi padara par realitāti. Mēs nespējam lietas saskatīt patiesajā gaisotnē. Katrs sapnis ir tā vērts. Dienu no dienas, mēs sapņojam par lietām, kuras nekad nespēsim saskatīt.
Mani pamodināja salkana kumelīšu smarža. Es sapratu, ka vēl joprojām esmu stundā. Lēni atvēru acis un palūkojos uz augšu. Misis Dāra vērās manī ar lielām, tumšām acīm.
- Miss Stena, varbūt pagodināsiet mūs ar jūs klātbūtni? – viņas balss bija nosvērta un mazliet aizvainojoša.

Lasīt tālāk »

Šī Roberta un Kristenas fotosesija tika veidota, lai reklamētu topošo pirmo Krēslas filmu, tātad bildes uzņemtas tālajā 2008. gadā Romas kinofestivāla laikā. Ir jau, protams, redzētas, bet kādēļ gan nepapriecāties vēlreiz, ja bildes ir smukas un tagad dabūjamas labā kvalitātē

Paldies TwilightXchange!

2. nodaļa. Sēras

  Pēkšņi troksnis apklusa, mājā valdīja kapa klusums. Mani pārņēma neziņa, kurš, izņemot mani, varēja atrasties mājā? Vēl joprojām biju pieplakusi zemei, tad pēkšņi aiz muguras dzirdēju kāda elpu. Es vienā mirkli apsviedos apkārt, atiezu zobus un skaļi uzrēcu. Mani apmulsināja tas, ko es redzēju, es sabruku uz grīdas blakus līķim.

Istabas stūrī stāvēja Edvards, mans glābiņš. Edvarda sejā redzēju sāpes, viņš ar trīs soļiem šķērsoja istabu. Viņš nosēdās man blakus, ar vienu kustību es jau atrados pie viņa krūtīm, viņš mierinot mani šūpoja. Es atkal paskatījos uz tēva līķi, mana elpa kļuva smagāka, es ar lieliem elpas vilcieniem tvēru pēc gaisa.

Lasīt tālāk »

“Bella, vai Tev ir slikti? Tu esi tik ļoti bāla un auksta! Un Čārlijs jau ar nav nemaz labāks!”

”Nē, mammu, viss ir kārtībā. Kā tad mēs varētu būt savādāki, ja Forksā saule ir labi ja 2 dienas gadā?” Es centos pajokot, bet tas neizdevās. Izspiedu neveiklu smaidu un palūkojos uz Edvardu. Viņš uzsmaidīja Renē savu iešķībo smaidu un pārņēma stafeti. ”Renē, Bella un Čārlijs vienkārši ļoti ilgi ir bijuši ārā un mazliet nosaluši. Varbūt iesim iekšā iedzert tēju?” Renē izskatījās apmulsusi. ”Jā, laikam tā būs labāk.” Iegājusi iekšā, es metos pie tējkannas, cerēdama, ka Čārlijs un Edvards spēs novērst mammas un Fila uzmanību.

Lasīt tālāk »

Lai attaptos no Roberta bildēm žurnālā Details (un no šoka, ko radījusi tajā pašā žurnālā lasāmā intervija, kuru tieši šobrīd tulkoju, un kura tik drīz te nebūs sastopama, jo ir 7 lappuses gara un moka mani kā pats nelabais) viena tiešām skaista un radoša fotosesija.

Dakota ar uzkrāsotajām uzacīm izskatās pēc Keitas Vinsletas

Paldies Twilight Norway’ s Blog!

Jūs varbūt brīnāties, kāpēc vairums jauno Aptumsuma bilžu ir pazudušas no fanu saitiem? Tādēļ, ka Krēslas fani ir ļoti toleranti un labdabīgi, viņi negrib nevienam kaitēt. Izrādījās, ka no visa jaunumu klāsta tikai trīs bildes bija oficiāli kinostudijas Summit Entertainment palaistas internetā, pārējās bija “noklīdušas”, un pie šīs “noklīšanas” atklājās vainojams kāds ļoti populārs fanu saits, kuru es neminēšanu. Atbalstot šo saitu, pārējie bildes izņēma….

Es tomēr neizņemšu. Kāda jēga izlikties, ka to nav bijis, ja tās ir bijušas? Un stipri šaubos, ka viens latviešu blogs varētu ietekmēt viena amerikāņu bloga likteni. Patiesībā, arī paša fanu saita autori atzīst, ka ir gatavi ielikt vēl vairāk bilžu, tiklīdz radīsies piemēroti apstākļi, viņi paši pārkāpumus savā darbībā neatzīst. Ja godīgi, es arī….

Edvards bija ļoti mīļš, un jau pēc brīža viņš atradās manā istabā. Mēs runājam par to, kāda es būšu, kad atbrauks Renē. Viņš man visu stāstīja pēc savas pieredzes.

Edvards sēdēja uz dīvāna un atpleta rokas, lai mani apskautu. Es ielēcu viņa klēpī un noskūpstīju viņu. Čārlijs stāvēja pie durvīm manāmi sašutis par manu rīcību.
Tad viņš pagriezās pret durvīm un ierūcās. Arī es sajutu pretīgo smaržu un ierūcos nepatikā, bet Edvards mierīgi teica:

” Džeiks un viņa svīta.”

Džeikobs un visi pārējie bija ieradušies, jo nojauta to, no kā Džeiks un Billijs bija baidījušies visvairāk.

Lasīt tālāk »