Galerija
tvogue023 pattinsonrobertwfenycprem177 interview_taylor2 vf_17 tw_convection1 eslija02 03c 74c 0141

Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Krēslas sērijas sestā grāmata: Sapņi, Laime un Sāpes… 8. daļa

“Manuprāt, tagad vajadzētu pārbaudīt, cik tālu sniedzās mans vairogs, un vai es varu tajā iekļaut vairāk par diviem cilvēkiem.”
” Es tev pilnīgi piekrītu, mums ir jāpārliecinās un jāpalīdz tev nostiprināt vairogu. Jo varbūt tieši tu…”
” Kas Tanja? Ko tu gribēji teikt? Lūdzu, turpini!”
” Man liekas, ka varbūt tu un tavs vairogs būsit vienīgie, kas varēs apturēt Voltūrus un pasargāt tev mīļos.”
” Bella… Vai tiešam tu, Tanja, domā, ka Bella būs tā, kas mūs visus spēs paglābt no iznīcības? ”
” Viņa ir vienīgā, kuras spējas ir pietiekami spēcīgas, lai cīnītos pret Voltūriem. Protams, tas nemaina faktu, ka mums vajadzēs lieciniekus un palīgus. Šoreiz bēgšana nederēs, mums visiem plecu pie pleca pūs jāturas pretī Voltūriem. Tāpēc nav daudz laika pļāpāt, ir jātrenējas ! ”

Pēkšņi Edvards man blakus sastinga.

„Kas noticis?” es jautāju.

„Voltūri. Viņi nāk.” Edvards izgrūda.

„Bet es taču vēl neesmu gatava!” bažīgi noteicu… „Manas spējas nav pilnībā attīstītas un pārbaudītas!

„Mums ir mazāk kā 25minūtes,” Edvards nočukstēja.
”Ko mēs darīsim?! Mēs vēl neesam…,” nespēju pabeigt sakāmo, kad…

Atskrēja Karlails ar saviem visiem draugiem un teica:

„Bella, mēs darīsim, ko varēsim, bet tev jāaizsargā Karlija un Čārlijs. Pēc manām domam, tu esi pietiekami gatava, lai varētu uzsliet vairogu ap sevi un Kārliju.”
Es ļoti uztraucos un galvā pārcilāju variantus ‘Ja nu man nesanāk, ja nu es nevarēšu viņus aizsargāt..’ Edvards to pamanīja un piegāja klāt.

“Viss būs labi, Bella” Edvards čukstēja man ausī. Es lēnām noskaņojos Kārlijas glābšanai. Pagāja vēl dažas minūtes. Voltūri jau bija Forksā. Karlails ar savu komandu un vilkači bija gatavi. Edvards nesteidzās, viņš palika kopā ar mani un meitiņu līdz pēdējam brīdim. Mēs izbaudījām varbūt pēdējo mūsu tikšanās reizi skūpstoties un apbrīnojot mūsu mazulīti…
Tad Edvards teica: “Ir laiks.”
Mēs gaidījām Voltūrus beisbola laukumā. Cik dīvaini, ka viss beigsies tā! Bet kā viņi paskaidros mūsu nogalināšanu? “Edvard? Kā viņi paskaidros mūsu nogalināšanu citiem?”
“Viņi grib aizbildināties ar nemirstīgā bērna radīšanu. ”
“Bet Kārlija nav nemirstīgais vampīrs! Viņiem tas ir jāsaprot! ”
“Mēs centīsimies viņiem to paskaidrot, bet es nezinu, vai viņi klausīsies. Pārējie redzēja, ka Kārlija aug. Viņi to apliecinās. Un ja Voltūri neklausīsies… viņi cīnīsies ar mums.”
Es vairs neko neteicu. Edvards arī nejautāja. Man ir jāizpleš vairogs, lai es varētu pasargāt visus. Pilnīgi visus. Es ceru, ka Alisei būs taisnība, un es to varēšu…
“Starp citu, kur ir Alise? Viņa vakar neatgriezās ar pārējiem..”

”Viņa uzkrāj enerģiju. Bet tici man, viņa par tevi ir pārliecināta!” Edvards teica.
Piepeši atsaknēja Alises zvans: ”Es redzēju, ka mums nebūs jācīnās! Bella ir pietiekami spēcīga un daži no Voltūriem viņu saniknos tā, ka viņa spēs aizsargāt ne tikai sevi un Kārliju, bet arī mūs! Varbūt pat pati to neapzinoties! Bet, katram gadījumam, būsim tomēr gatavi, ja nu pēkšņi kaut kas notiek… viņi ir spējīgi uz daudz ko un jeb ko, viņi nevienu nežēlos.”
Edvards nolika telefonu. ”Viņa domā…” Es viņu pārtraucu: ”Es zinu, ko viņa domā, es dzirdēju!!!”’
Edvards mani noskūpstīja un turpināja: ”Bet…”

“Bet mums ir jāuzmanās, mums ir jābūt gataviem uz visu! Nav izslēgtas arī citas iespējas.”
“Edvard, man jau sāk likties, ka tu zaudē visu savu optimismu. Mums viss izdosies. Es ticu jums visiem un arī Alisei. ” Es mierināju Edvardu.
Pēkšņi visas sarunas apklusa. Man bija skaidrs, ka viņi tuvojas.
Pirmais, ko es pamanīju, bija Aro, tad Markus un Kaijus.
Bet viņi nebija tikai trīs vien, viņu bija daudz vairāk, nekā parasti. Pār manu ķermeni pārskrēja trīsas. Es to spēšu, es to spēšu, es to spēšu – es sev atkārtoju …
Edvards mani noskūpstīja un saspringa kaujas gatavībā .. Kad pēkšņi Āro teica:

” Jūs bijāt vienīgā ģimene, kam mēs uzticējāmies. Bet tagad… jūs mūs esat pievīluši. Kārlail, kāpēc?”
” Āro, jūs visu esat pārpratuši. Mēs jums paskaidrosim.”
” Kas tur ko skaidrot, viss jau tāpat ir acīmredzams!”, drūmi noteica Markuss.
Es saņēmos un teicu: ” Āro, nu esmu kļuvusi par vampīru, esmu atklājusi savas spējas un mums ar Edvardu ir bērns. Vai jums nekad nebūs gana traucēt mūsu mieru? Manuprāt būtu laiks runāt mūsu lieciniekiem.”

Voltūri apmainījās acu skatieniem. Āro jau gribēja kaut ko teikt, bet Edvards pasteidzās pirmais.

“Tas nav tā, kā tu domā! Viņa ir dzīva! Viņa aug! Vai dzirdiet viņas sirdi? Asinis viņas vēnās?”
Āro apklusa un ieklausījās. Visi Voltūri ieklausījās līdz ar viņu “Jā… Bet kā tas ir iespējams?!”
“Viņa ir mana un Bellas meita. Mēs neko nezinājām par viņas rašanos, līdz Bella kļuva par vampīru un viņai kļuva slikti no asinīm. ”
“Hmm… Mums jāapdomājas. ”
Edvards nočukstēja: “Viņiem vienalga. Viņi uzbruks. Gatavojieties.”
Tagad notika tas, ko bija paredzējusi Alise. Mans vairogs no dusmām uzsprāga un zem tā atradās visi.
Alisei bija taisnība.

Man bija bail, bet es visu izdarīju pareizi!

Kaijus piešķieba galvu. „Šķiet, ka mums ir problēmas,” viņš smīnot pagriezās pret Āro. „Vai varam to izdarīt tūlīt pat?

”Mūsu spējas, nevienas, netiek cauri vairogam, man žēl!” Āro žēlojās.
”Bet kā tas iespējams, kā… kāpēc… es nesaprotu!” Kaijus bļāva, ”Es vienmēr visu saprotu un…tagad…kāpēc?
Edvards laikam ”izlasīja” viņu domas: „Jūs varat pārbaudīt, mēs jums nemelojam, noticiet taču beidzot!” viņš nu jau mierīgākā balsī piebilda,” Un ja kas, mēs neesam jūsu problēma, neviens no mums neapdraud cilvēkus un neviens par mums nezina, kas mēs īsti esam, tā ka mierīgi varat doties mājās.”
Āro, Kaijus, Džeina un visi pārējie jutās pārsteigti un nikni, jo, lai kā arī būtu, Edvardam tomēr bija taisnība.
Edvards turpināja klusā balsī: ”Man ir taisnība, vai ne?” Āro nebija jēgas protestēt vai melot, Edvards tāpat visu uzzinātu. ”Jā, tev ir taisnība!” Āro neapmierināts apstiprināja.
”Nu tad…” Edvards pašpārliecināti sacīja.

” Mēs varam doties mājup.” Āro uzsauca savējiem.
” Man liekas, jūs kaut ko aizmirsāt…” Kārlails sacīja
” Ko aizmirsām?” Markus izskatījās pārsteigts
Kārlails pagāja dažus soļus pretim Āro un teica: “Atvainošanos manai ģimenei. It īpaši Bellai, Edvardam un Kārlijai.”
” Mēs ļoti atvainojamies, ka traucējām jūsu ģimenes mieru un ka apšaubījām tavu un tavas ģimenes godaprātu, Kārlail!”
” Atvainošanās pieņemta!” Mēs ar Edvardu reizē laipni iesaucāmies.
Tā mēs atviegloti un laimes pārņemti noskatījāmies, kā Voltūru tumšie apmetņi ieslīd dziļajā mežā.
Ja es vēl būtu cilvēks, es būtu izplūdusi asarās. Man pašai likās, ka tikai tagad es patiešām sapratu, ko man nozīmē mana jaunā ģimene, cik ļoti man viņi ir svarīgi.

Viss nokārtojās..
Beidzot mēs ar Edvardu varējām ar pilnu krūti mesties savas ģimenes dzīves sakārtošanai, mūs nekas vairs netraucēja. Galu galā – mums taču ir bērns! Alise, protams, jau bija sajūsmā, ka viņai varbūt tiks uzticēta mājas iekārtošana utt., bet līdz tam vēl bija jānonāk.
Mums visiem kopā bija loti jauki.

Taču pēkšņi notika kas tāds, ko ne es, ne Edvards nebijām gaidījuši ..

Aizbraukuši uz Kalenu māju, ieraudzījām PĒKŠŅI blakus uzradušos jaunu, skaistu mazu mājiņu. Kad nodomāju, ka tā ir mūsu māja, pieķēru sevi dusmojamies…. Jo atkal es ne dolāru nebiju tajā ielikusi!

Bet Ezme, izrādījās, to bija uzcēlusi mūsu ģimenei kā dāvanu manā dzimšanas dienā. Tas radīja priecīgu atvieglojumu, jo mājoklītis man ļoti patika!
Piepeši Edvards, saņēmis manu roku, man mīļi teica: “Bella, mums ir jāizdara vēl kāda oficiāla lieta, kamēr te dzīvojam!”
Viņa skatiens mani izbiedēja… Ko viņš vēl gribēja, kāda vēl oficiāla lieta?!
“Bella, tā kā tu esi vampīrs, mums ir bērns un es tevi ļoti mīlu, ir likumsakarīgi, ka es tev ko lūdzu… Kļūsti, lūdzu, par manu sievu!”
Man zudusi jebkāda sajēga. Es stāvēju sastingusi 5 minūtes no vietas, līdz Kārlija man teica: “Mammīt, nu, saki taču, jā…”
Es paskatījos uz abiem man vistuvākajiem cilvēkiem, un teicu:

„Tu, Edvard, un visa mūsu ģimene man esat viss. Un ģimenes vārdā es to darīšu, jo mīlu tevi vairāk par visu pasaulē.”
Ezme bija Kārlijai sapirkusi pilnu skapi ar drēbēm. Viņai netrūka nekas .. Tāpat kā man un Edvardam.
Edvards aiz priekiem, ka saku ”jā”, mani skūpstīja tik ilgi, kamēr Karlija sāka neapmierināti ņurdēt.
Tad Edvards teica:
” Bella, ja vien tu zinātu, cik laimīgu tu mani dari!”
” Edvard, es izvēlējos tevi. Tu man esi dāvājis visu, ko jebkad esmu vēlējusies. Tagad ir mana kārta.”
” Bella, tu to nenožēlosi. Man jau ir dažas idejas. Tavas kāzas būs visskaistākās, kādas jebkad ir bijušas!” Alise prieka pilnā balsī iesaucās.
” Alise, nevajag,” Edvards aizrādīja.
” Bella, tu taču man to nenodarīsi. Tu man atļausi organizēt tavas kāzas. Lūdzu, lūdzu, lūdzu!”
” Ja vien tas tevi dara laimīgu.” Es noteicu.
“Paldies tev, Bella.” Alise mani noskūpstīja un aizskrēja uz savu istabu.

Mēs palikām ar Edvardu divatā. Viņš mani noskūpstīja un tad es viņa, jautāju – ”Ko es varu darīt tavā labā? Tu man esi devis māju, ģimeni, mīlestību… VISU. Bet es neko…” Edvarda acīs saskatīju mājienu, ka man jāpaklusē, un es tā arī darīju. Tad viņš teica: „Noskūpsti mani – tas ir viss, ko vari darīt mana labā šobrīd. Bet citā dienā vienkārši kļūsti par manu sievu.”

0 komentāru

Komentēt

(Spamcheck Enabled)