Galerija
128 bc1msmwbmkkgrhquh-dkequtdjnbhbk2nnd3r_3 030 el_riz kellan-lutz-formal 35 dbmirror dzeksonsr4 robpattinsonbdpremiere16

Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Krēslas sērijas sestā grāmata: Sapņi, Laime un Sāpes… 6. daļa

Kamēr Edvards turēja manu roku, Kārlails bija ķēries pie darba. Viņam bija taisnība - manu ādu bija grūti atplēst, bet es gandrīz nemaz neko nejutu. Tomēr tik dīvaini ir būt vampīram! Pagāja vēl daži nejūtības mirkļi, kad es sajutu, ka mana āda velkas ciet. Tātad viss bija beidzies.
“Kārlail, kas notiek? Kas ir ar bērnu?” Es satraukti jautāju.


“Bella, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, tas nav gluži bērns. Viņa āda ir ļoti cieta, viņš ir ļoti smags, lai gan sirds pukst un bērns ir silts. Mums izdevās! Ļaunākais ir aiz muguras. Tagad jācer, ka bērnam inkubatorā izdosies pabeigt savu attīstību. Lai gan varu pat apzvērēt, ka viņš tik tikko kļuva par sprīdi lielāks.”
“Tātad bērnam viss ir labi. Viņš izdzīvoja! Paldies tev, Kārlail. Es zināju, ka bērniņš ir īpašs. Cerēsim uz to labāko.”
Tad ierunājās Edvards, maigāk kā jebkad agrāk: “Bella, mīļā, apsveicu, mums ir gandrīz jau izaugusi meitiņa. Kā mēs viņu sauksim?”
Es nespēju noticēt savām ausīm. Meitiņa. Ieskatījos Edvarda acīs un piecēlos sēdus (vēders jau bija sadzijis). Vārds bija jau zināms.”Edvard, sauksim viņu par…sauksim viņu par Kārliju Renezmi Kalenu.”
Edvarda sejā atplauka smaids: “Kā, lūdzu?”
“Par Kārliju, jo Kārlails ir tavs tēvs un Čārlijs ir mans tēvs, saliekot abus vārdus kopā, iznāk Kārlija, bet Renezme, jo šis vārds sastāv no Renē un Ezmes. Šie ir cilvēki, kurus es ļoti mīlu un kuri man ir ļoti svarīgi.”
“Man tas liekas ļoti pagodinoši un skaisti,” man aiz muguras iesaucās Kārlails.
“Paldies tev, Bella’!” Aizkustinošā balsī ierunājās Ezme. Pat nepamanīju, ka viņa bija atnākusi.
Pēkšņi lejas stāvā izdzirdēju lielus un smagus soļus, kā arī nepatīkamu smaku. “Džeiks!” es iesaucos.
”Kas ir ar Džeikobu?” Edvards nesaprazdams jautāja.
“Viņš ir lejā. Ko lai mēs viņam sakām? Viņš taču neko nezina par Kārliju!”
Edvards vilcinājās, līdz lēnām sacīja: “Teiksim visu, kā ir – tā ir mūsu meitiņa.”
Mēs nolēmām doties lejā, Kārlails ar Ezmi pa priekšu, mēs ar Edvardu aizmugurē. Es turēju Kārliju sev rokās. Viņai bija īsi sprogaini mati un piena šokolādes brūnas acis.
“Mana meitiņa, mana skaistulīte, cik tu esi burvīga. Es tevi tik ļoti mīlu!” čukstēju Kārlijai.
“Mēs abi tevi mīlam,” Edvards izlaboja ar smaidu uz lūpām. Kārlija noglāstīja manu vaigu ar savu mazo, silto rociņu. tas bija kā pieskarties saulei, jo viņa bija tik karsta pret manu ledaino ādu.
Mēs nonācām lejas stāvā, kad Džeikobs pagriezās un iebļāvās: “Bella, ak, Dievs, ko tas nozīmē??”

”Džeik, neuztraucies. Ļauj, es tev visu paskaidrošu.” Maigi viņu uzlūkoju, kas nebija nemaz tik viegli, ņemot vērā šausmīgo smaku. ”Šī ir Kārlija, mana un Edvarda meitiņa.” Džeiks izskatījās apjucis. Viņš sāka lēnām kāpties atpakaļ, atvēra durvis un veltīja man pēdējo skatienu. ”Attā, Bella.” Viņš metās skriešus un pārvērtās par vilku. Es pagriezos pret Edvardu. ”Edvard, ko tas nozīmē?” Viņš paņēma Kārliju. ”Džeiks ir saskatījis mūsu Kārlijā, to pašu, par ko tu man stāstīji. Viņš ir saskatījis viņā savu likteņa iezīmēto.”

”Ak, nē, Edvard, ko lai mēs darām?”
”Ko? ” Edvards iesaucās “Vai tev Džeiks vairs nepatīk? Es nesaprotu, Bella.”
”Ak, Edvard, ” es teicu, ”Viņš taču ir vilkacis, bet, bet mūsu Kārlija ir puscilvēks- pusvampīrs.”
“Bella, kuš, nomierinies! Tāpēc jau arī Džeiks viņu mīl, jo viņā ir maza daļiņa cilvēka,” Edvards mierināja.  

„Ak, nē!” es ievaimanājos, ”Vai tad es nebiju viņa likteņa iezīmētā?”
“Nē,” Edvards jautri izsaucās, ”viņš vienkārši bija aizrāvies ar tevi, un mēģināja man tevi atņemt,” to jau viņš pateica izsmejoši.” Edvard,” es iesaucos, ”Kas notiks tālāk?
Ko mēs teiksim Renē, ko Čālijam? Kas, kas tagad notiks?” Es biju pārāk satraukusies.
Edvards teica: „Nomierinies, Bella, man ir plāns.”

Kārlails iejaucās:” Bet vispirms man viņa ir jāizpēta un jāieliek inkubatorā. Drošības pēc. Un jums jādodas atvadīties no Renē un Fila.”

“Jā. Tas tagad ir galvenais. Jāturpina izlikties,” Edvards noteica.
Man tik loti negribējās laist Kārliju vaļā, bet nācās. “Un ar Džeiku tiksim galā vēlāk. Jādodas pie Renē.”
Kad ar Edvardu atgriezāmies, kaut kas bija mainījies. Fils skraidīja pa māju kā traks un mamma mierināja viņu. Mamma ir pateikusi.
“Fil? Vai viss kārtībā? ” Man bija jātēlo, ka neko nezinu mammas dēļ. Un tad sākās vārdu plūdi no Fila…” Bella. Tava mamma ir stāvoklī! Es būšu tēvs!” Es pasmaidīju un izlēmu atstāt viņu vienu, lai dotu laiku apjēgt notikušo.

Mēs ar Edvardu iegājām manā istabā parunāties.
„Mums taču nav nekā Kārlijai! Ne gultas, ne ratiņu, pilnīgi nekā, un man pat naudas tagad nav,” es izsaucos.
Edvards teica: ”Tik daudz rūpju uzreiz…. Vispirms tiksim galā ar Renē un Filu.”
Man bija nojausma, ka Edvards kaut ko nepasaka līdz galam… Varbūt viņš jau ir parūpējies par Kārliju? „Labi,” es teicu, ”ejam lejā!”
“Mammu, Fil, mums jums ir kas jāsaka,” es iesāku. „Ir sanācis tā …” Man sāka trīcēt balss.
Edvards teica: ” Mums ir bērns. Nekā savādāk to paziņot jums nevaru. Un … mēs brauksim uz Aļaskas universitāti.”
Renē bija satriekta. ”Bella, tu taču…”
„Jā, mammu, es zinu… es nez… ,” mani pārtrauca Edvards.
„Tā sanāca. Un bērns ir nevis nelaime, bet laime ģimenē,” Edvards mierīgā balsī teica.
Tad Renē iesāka: „Kā jūs…? Kā jūs viņu audzināsiet?” mamma prasīja. “Vai jūs to bijāt plānojuši??”

„Tāpat, mammu, kā tu izaudzināji mani. Ezme mūs ļoti atbalsta,” es teicu.
”Ne gluži,” Edvards iesāka. Un tad iespiedzās Renē.

„Bella! Pa kuru laiku tev varēja piedzimt bērns?! Tev taču nebija vēdera! Un tu man taču nesen teici, ka Jums ar Edvardu nav bijušas tuvas attiecības! Kāpēc tu man meloji, Bella?”
“Mammu. Tas ir sarežģīti, un tev viss nav jāzina. Tavas drošības labad. Vienkārši pieņem visu, kā ir. Un es tev neteicu, ka nav bijušas. Es teicu, ka jā, bet Fils iztraucēja. Tāpēc par melošanu vari man neuzbrukt. Tāpat kā tu pieņēmi pārmaiņas manī, lūdzu pieņem Kārliju. Viņas otrais vārds ir Renezme. Renē un Ezme kopā.” Kopš esmu kļuvusi par vampīru, esmu daudz pašpārliecinātāka. Man izlauzās smaids. To pamanīja tikai Edvards un viņš saprata, ka pateikšu vēlāk.
Nebija pagājusi ne sekunde.
“Renezme? Bella… tas ir tik… tik… mīļi! Vai es drīkstu viņu paturēt? Es apsolu, turpmāk es pieņemšu visu bez jautājumiem. Es apsolu! Bet….. kāpēc manas drošības labad? Tas tiešām ir pēdējais jautājums!”
Mēs ar Edvardu apmainījāmies skatieniem. Mēs sapratām viens otru. Un Kārlija gulēja manā istabā. “Protams, mammu, tu drīksti viņu paturēt,” es ar smaidu notiecu. Edvards atnesa mūsu mazulīti un ielika Kārliju mammas rokās. Labi, ka viņa vēl nav sapratusi, ka tagad ir vecmāmiņa, kura pati ir stāvoklī!
“Par drošību,” Edvards iesāka. “Tas īstenībā nav droši – zināt, bet vismaz tas ir jāpasaka. Izmaiņas Bellā ir lielas. Un tās ir jātur noslēpumā. Ir daudz kas, ko cilvēka acs nepamana, bet kas patiesībā eksistē tepat – cilvēkam blakus. Un, ja cilvēks zina par pārdabisko… Tas vairs nav droši. Cilvēkam,” Edvards noteica un apķēra mani.
“Pārdabisko? Tā kā vampīri, elfi, vilkači un visi citi mošķi?”
Mēs saskatījāmies. Viņa uzminēja jau ar pirmo mēģinājumu.
“Nu kaut kā tā, bet detaļas tev nav jāzina,” Edvards noteica.
“Skaidrs.” Mamma norūca, bet viņa saprata, ka tas ir drošībai.
Telefona zvans. Alise.
“Kas noticis?” Edvards jautāja.
Alise pateica vienu vārdu, bet man viss jau bija skaidrs. Voltūri! Viņi nāk. Es zināju. Viņi jūtas apdraudēti. Mēs esam pārāk daudz un pārāk spēcīgi. Ak nē!
“Edvard! Kārlija! Voltūri! Viņi nedrīkst!” Es čukstēju.

Edvards klausījās.
“Jā, mēs tūlīt būsim,” viņš noteica un nolika klausuli.” Bella, mums tūlīt ir jādodas uz mājām.”
Es sāku sajust bailes. Ar šausmās ieplestām acīm pavēros Renē. “Es tulīt būšu atpakaļ.”
Viņa gribēja kaut ko teikt, bet mēs jau devāmies uz durvīm. Tikuši ārā, metāmies skriešus.
Kad iegājām mājā, visi sēdēja un gaidīja mūs. Pēkšņi pienāca Ezme un mani apskāva.
“Bella, Voltūri nāk. Viņi uzskata ka mēs esam pārāk stipri. Es nezinu, no kurienes bet viņi ir uzzinājuši par Kārliju. Viņi domā, ka viņa ir bīstama,” Edvards gandrīz kliegdams stāstīja. Uz brīdi mani pārņēma panika.
“NĒ!” es kliedzu. “Tikai ne Kārlija!!” Es atkal kliedzu. “Ko mēs varam darīt?”
Edvards mani apskāva un čukstēja: “Bella, nomierinies, viss būs labi.”
Tad ierunājās Alise: “Es neko neredzu. Es nesaprotu, kā tas var būt!”
“Mums, iespējams, būs jācīnās,” ierunājās Džaspers.
“Mēs nevaram uzvarēt. Ir jābūt vēl kādai izejai,” ierunājās Kārlails. Viņam kari nepatika. Viņš bija ļoti satraukts.
“Mums jāmeklē palīgi. Mums jāsauc Tanjas ģimene. Varbūt viņi zina, kā palīdzēt” Alise sautraukti čukstēja. “Jā, tā ir laba ideja. Es, Ezme, Rozālija un Emets dosimies pie viņiem. Pa ceļam sameklēsim citus.”

Tā Ezme, Rozālija, Emets un Alise devā pēc palīgiem. Es joprojām šokā stāvēju un nezināju, ko darīt. Tad pēkšņi Edvards iesaucas:” Džas, vai vari sameklēt arī Mariju, Pīteru un Šarloti?!”

Mēs mājās bijām palikuši tikai divi. Edvards un es. Kārlija bija palikusi pie Renē un Fila.
“Edvard,” es iesāku, “vai mums ir kādas izredzes uzvarēt cīņā ar Voltūriem? Kaut vai nelielas?”
“Domāju, ka nē. Aro, Markus un Kaijus ir savākuši sev tik spēcīgu pulku ar vampīriem, ka mēs nespējam stāties viņiem pretī”, Edvards paskaidroja.
“Kārlija. Mēs nevaram pieļaut, ka ar viņu kaut kas atgadās!” Es nespēju nomierināties.
Edvards pienāca man klāt un apskāva. “Mēs savāksim pēc iespējas vairāk vampīru, mums ir jāpārliecina Voltūri, ka mēs viņus neapdraudam un Kārlija arī nē,” viņš atkal mani apbūra ar savu savaldību un pārliecināšanas spējām.
“Labi “, es noteicu, “Mēs to spēsim.”
Edvards mani noskūpstīja tik kaislīgi, ka likās, mana āda liesmo.
Manā kabatā ievibrējās telefons.
“Jā, Alise? Kas noticis?”
“Cīņa ir neizbēgama. Es neredzu iznākumu.”
Edvards to jau dzirdēja. Pirmo reizi viņa sejā ieraudzīju paniku.
“Ko lai dara? Es nevaru tevi zaudēt, kad tikai nesen esmu atradis,” Edvards nočukstēja. Ja viņš varētu raudāt, tad būtu jau izplūdis asarās.
“Tu mani nezaudēsi. Es tevi arī nē. Mēs cīnīsimies. Mēs uzvarēsim,” es teicu ļoti pārliecināti. Es tam ticēju. Mums ir jāuzvar! “Bet tev mani jāapmāca. Un tagad. Lai Džeiks pieskata Kārliju. Viņam laiks ar viņu nāks par labu.”
“Ejam,” teica Edvards. 

Turpinājums sekos….

12 komentāri

  • vampiriņš :D teica:

    iepriekšējās daļas bija labākas, šī likas tāda sasteikta. Bet ceru ka nākamā būs labāka. :)

  • KELLIJA teica:

    Ceru, ka tev patiks nākošās daļas. !

  • aiga teica:

    isteniba bija ineteresanti lasit(pat ļoti) bet kapec tik sasteigti???bet man patika…atrak gribu turpinajumu :D

  • Dana teica:

    Jā es arī atzīstu, ka ši daļa bija baigi sasteigta :D
    Gaidiet nākamās. Cerams, ka tās jums patiks labāk!!

  • Rakstītāja teica:

    Jā man arī liekās, ka šo jūs meitenes sasteidzāt, bet nu jūs mani esat ievilkušas azartā. Es katru dienu kādas 5 vai 6 reizes skatos šinī mājaslapā vai nav turpinājuma :D
    Tā turpināt. Malaces!

  • kresla... teica:

    ir normāli,tikai teikumi nedaudz nesakarīgi…sorry…
    vēl joprojām nevaru izprast visas daļas paskatieties kā ir rakstīta
    Rītausmas turpinājums…1.2.3.daļa…
    pacentīsities un viss būs OK…!:)
    gaidu turpinājumu…:)

  • Just-another-me teica:

    Kāpēc Jūs rakstījāt, ka Bella tikai tagad pārvēršas par vampīru un, ka viņai tikai tagad piedzimst Nesija? Vnk. es sapratu, ka šī ir domāta 6. daļa un tas viss notika jau 4. daļā. Kaut kā nesaskan, ne?

  • Meitene. teica:

    Šī tik tiešām likās ļoti sasteigta. Viņi dara vienu un tad pēkšņi viss tik ātri mainās.. Bet novēlu to labāko, tā turēt! :)

  • Iveta teica:

    Nav ne mazākās nojautas par to cik ilgā laikā šie notikumi risinās – notikumi risinās gandrīz ar gaismas ātrumu! Man bija sajūta ka vienā dienā Bella uzzina ka ir stāvoklī un nākošajā viņa jau IR mamma un visi dodas cīnīties ar Voltūriem!

  • jana teica:

    mani patiešām aizrauj lasītais.
    mani ļoti ieinteresēja vai Kallini spēs nosargāt
    mazo KĀRLIJU no Valturiem

  • Kate teica:

    Es īsti nesaprotu, šī ir rītausmas 2.daļas cita versija vai kas?
    P.s. varbūt kāds zin, varbūt Stefānija Meierei ir iznākusi nākamā krēslas sērija pēc “Ritausmas” ?

    • niive teica:

      Šis ir viens no fanu rakstītajiem stāstiem par Krēslas tēmu. Un, “Rītausma” tiešām ir pēdējā daļa – turpinājuma nav un nebūs…

Komentēt

(Spamcheck Enabled)