Galerija
cal3 pattinson-a-0912-03 09 robertpattinsoncovma2012hq1 rob_03 rob6 29967505 hb3 kelan018
Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Ļoti subjektīvas pārdomas pēc mēneša

    Kad pirmā eiforija par tik ilgi gaidīto „Jaunā mēness” parādīšanos ir beigusies un asaru plūdi apžāvēti, es sāku ar mazliet skaidrāku prātu, objektīvāk apdomāt  redzēto.

    Galīgi neapskaužu  nabaga (nu jau vairs ne gluži) režisoru, kuram vajadzēja radīt filmu, ko savos prātos jau bija izsapņojuši, izdzīvojuši, izjutuši tūkstošiem sāgas fanu. Labākais špikeris Vaitsam noteikti bija grāmata, kas tika arī  centīgi un diezgan precīzi pārstatīta. Daži  ieviestie jauninājumi (sapnu ķērājs, vēstules  Alisei) likās  tīri loģiski un organiski iekļavās kopējā bildē.

    Salīdzinot ar pirmo sāgas filmu, kuru kā īstenu „kino klasikas pērli” gribās parskatīt vēl un velreiz, „New moon” man pilnīgi pietika redzēt divas reizes.

   Bloga aptaujā par filmu arī  tā  īsti neatradu formulējumu savām izjūtam un vērtējumam. Nevaru teikt, ka nepatika. Arī teikt, ka būtu gaidījusi ko vairāk – nevaru. Drīzāk gan – ne vairāk, bet savādāk. Man pietrūka intimitātes, romantikas, noslēpumainības un pārsteiguma. Filma likās kā simtreiz skatīto, noskatīto, pārskatīto traileru virkne, kurus kopā salīmēja daži pārpalikušie kinolentes gabali. Vajadzētu izskaust  traileru demonstrēšanu „pirms”, jo izzūd viss pārsteiguma  efekts. Dīvaini būtu, ja salavecītis  ierastos ap Jāņiem,  iekārdināt mūs ar Ziemassvētku dāvanu piedāvājumu. Es būtu ar mieru paciesties – brīnuma vārdā!

   Interesanti bija vērot publikas reakciju uz filmā notiekošo un to salīdzināt ar savām izjūtām.  Skatītāju lielākā daļa  – tīņu vecuma jaunkundzes. Mani pārsteidza skaļā smieklu šalts, kura atskanēja Alises nākotnes vīzijas ainā, kad Edvards ar Bellu skrien mežā. Vēlāk noskaidroju, ka pie vainas bija viņu, pašreizējām jauniešu modes tendencēm galīgi neatbilstošais romantiskais apģērbs. Turpretī mani saviļņoja vai izraisīja smaidu pavisam citas filmas epizodes.  Secināju, ka tik dažādu paaudžu meitenes atrod šajā brīnumainajā, tik reālajā pasakā savam prātam un dvēselei tuvas un radniecīgas lietas, par kurām raudāt, smieties, pādzīvot un sapņot.

   Par aktierspēli būšu īpaši neobjektīva – esmu gatava ar sajūsmu un interesi skatīties jebko, ka tikai tur piedalās Robs! Ipaši izbaudīju ainu, kurā Edvards citē Romeo tekstu. Viņa lūpās šie sen sacerētie, zināmie vārdi ieguva  pavisam citu jēgu.

   Filmas grimma māksliniece gan bija pārcentusies ar Roba pārvēršanu Edvarda marmora statujā. Viņš jau sāka nedaudz līdzinaties Rainim Esplanādē! Dabas dotajam šarmam bija ļoti grūti izlauzties cauri biezajam pārvērtību slānim, kurš nepārprotami pietuvināja Roba vecumu Edvarda patiesajiem 108 gadiem.Vienīgi auto stāvvietas ainā pavīdēja atblāzma no iepriekšējā jutekliskā, mūžīgi 17 gadus jaunā vampīra.

   Par Kristenu labāk nerakstīšu neko – vienkārši esmu greizsirdīga un  skaudīga.Tas gan ir pilnīgi nepamatoti un absurdi, bet es tur neko ar sevi nevaru padarīt.

   Pārējo aktieru ansambli kritizēt arī neņemšos – tāpat neko mainīt nav iespējams.Lai gan,  par Reičelas Lefevres nomaiņu nākotnē man patiešām žēl, jo viņa man likās ļoti pārliecinoša un piemērota šai lomai.

   Labprāt gan redzētu kādu citu Rozālijas tēlā. Nikija Rīda nekad nav atbildusi maniem priekšstatiem  par grāmatā aprakstīto žilbinošo skaistuli.

   Arī Bellas izvēles mokas būtu daudz ticamākas, ja Džeikobs spētu kaut mazliet vairāk konkurēt ar Edvardu (piedodiet man, Teilora fanes). Vilku „pakas” aktieru atlase man lika vilties. Pat vecajajos Holivudas vesternos indiāņi ir tādi „iznesīgāki”!

Un vēl visam pāri pietrūka zilās gaismas filtra un Forksas miglas plīvura, kas pirmajā sāgas filmā  radīja Twilight gaisotni un ietina visu notiekošo mazliet  biedējošā noslēpumainībā.

   Kaut kā sanāca man viss „ pa skarbo”, bet es jau brīdinaju – tas ir ļoti, ļoti, ļoti subjektīvi. Man šīs  četras ar pusi grāmatas ir kā Bībele ticīgajam – svētas un neaizskaramas, manu emociju un iedvesmas neizsīkstošs avots. Tādēļ negribētos,

lai nakošās filmas, līdzīgi kā Harija Potera pēdējie ekranizējumi,  parvērstos par kailām grāmatas satura pārstāsta shēmām, bagatīgā specefektu mērcē. Ceru, ka nākamie režisori ļaus mums izbaudīt vairāk patiesas, profesionālas aktierspēles un paliks uzticīgi romantiskajam kino.                                                                                  Bet es tomēr esmu gatava tik ļoti daudzko piedot  režisoriem, operatoriem, scenāristiem,  aktieriem,  grimma un kostīmu māksliniekiem,  jo  MĪLESTĪBA  taču ir akla!

 

 

Ticot, cerot, mīlot un gaidot uz nākošo brīnumu,

ZT

0 komentāru

  • Doorinja teica:

    Piekrītu faktiski visam ZT rakstītajam.
    Vēl gan gribas piebilst, ka Jauns mēness acu lēcas tik ļoti centās pietuvināt dzintarkrāsas mirdzumam, ka uzreiz tapa skaidrs – mākslīgas!!! Nezinu, bet pirmajā filmā acu tonis likās dabisks… Jā, Jauns mēness atņēma ticamības faktoru…

  • ZT teica:

    Paldies Doorinj!
    Var jau būt,ka mēs izvirzām pārāk augstas prasības masu popkultūras produktam?

  • Brigita teica:

    WoW>. TIk skaists stāstiņš.. :)

  • Ilze teica:

    Lasu un domāju, cik man labi! Ne es kādu treileri pirms tam redzēju, ne zināju, kā Džeikobs kreklu vilks nost, ne arī, cik labi izksatīsies, kad beidzot nogriezīs tos stulbos garos matus :) Un grāmatas arī tikai pa reizei lasītas, izstāvot rindā un aizņemoties… Tāpēc “Jauns mēness” tiešām man ir pavisam jauns… :) Mana galvenā vilšanās – cik smieklīgi un samāksloti bija Voltūri… :( Tur režisoram vajadzēja vairāk piestrādāt…

Komentēt

(Spamcheck Enabled)