Galerija
ksfans-bd2 fxv0r7 earlyshowrobertpattinson8 normal_013 pattinsonlifecc2012-4 03c remember03 boboo-yann-for-web6 Robert Pattinson, the cast of 'Twilight Saga: New Moon'

Meklēšana
Aptauja

Kuras Krēslas filmas mūzikas izlase Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Kura no Krēslas sāgas filmām Tev patīk vislabāk?

Rezultāti

Loading ... Loading ...
Aptauja

Cik ilgi Tu jau fano par Krēslas Sāgu?

Rezultāti

Loading ... Loading ...

Movies Online intervija ar Kristenu Stjuarti, 2. daļa

BellaJakeStill1Jautājums: Vai Tu brauktu uz motocikla vismaz puisim aizmugurē?

Stjuarte: Jā. Es to jau esmu darījusi. Es to izdarīju un man tas nepatika. Tas ir tik bīstami. Es nezinu, vai tu to esi izmēģinājusi, bet man sajūta bija tāda, ka jebkurā mirklī varu nolidot nost. Nē, nē, tas nepavisam nav man.  

Jautājums: Par ko Tu jūties visvairāk pateicīga un kas ir visgrūtākais, esot tik populāra fenomena sastāvdaļa? 

Stjuarte: Vislabākā lieta šajā visā ir tas, ka es joprojām priecājos par to visu. Ja arī sāga nebūtu kļuvusi par franšīzi, bet palikusi tikai kā vairāku filmu sērija, kurās esmu uzņēmusies, tās man nozīmētu tikpat daudz. Un lielu daļu mana prieka sastāda arī citu cilvēku uzticība, tas, ka viņi šajās filmās ir ieguldījuši tikpat daudz, cik es, ja ne vairāk, tas ļoti iedvesmo. Ka jau es teicu par Krisu, ja tev nepatīk cilvēki un tev nepatīk taisīt filmas, jo tad ir jārūpējas par cilvēkiem, tad tev, iespējams, gribas būt tikai bagātam un slavenam. Tādēļ fakts, ka šis viss cilvēkiem ir ļoti svarīgs, tas padara mani laimīgu. Jā, tā tas ir. Man šķiet, ka tieši tā tas ir.

Jautājums: Būt par slavenību mūsdienās ir daudz trakāk nekā 5 vai 10 gadus atpakaļ. Ņemot vērā tik alkatīgu fanu eksistenci, kā Tu novelc līniju starp to, ko publika vēlas dzirdēt par tavu privāto dzīvi un to, ko Tu esi gatava pateikt? Mūsdienās tas viss ir tik izplūdis. Kur sākas privātā telpa un kur beidzas?

kstewartfans0200Stjuarte: Tieši tā. Es nezinu. Nedomāju, ka kāds var novilkt jebkādu līniju. Es domāju, ka tajā brīdī, kad pārstāju kontrolēt visu, kas nāca man pār lūpām, un visu, ko publicēja internetā, es kļuvu daudz laimīgāka un kļuva daudz vieglāk tikt ar to visu galā. Nebija jau tā, it kā tas būtu pagrieziena punkts.  Es vienkārši kļuvu pietiekami pieaugusi, lai tik ļoti neuztrauktos, un lai neiedomātos, ka spēju paredzēt to, kā cilvēki mani uztvers. Nav nepareizas uztveres. Katra cilvēka viedoklis par mani ir vienīgais, uz ko konkrētais cilvēks ir spējīgs tajā mirklī. Cilvēki tikai neņem vērā, ka viņa viedoklis neesmu es, varbūt es esmu kas tāds, ko viņi nemaz nespēj iedomāties.  Ar to es varu sadzīvot. Man pieder tas, kas man pieder un….man vienkārši jācenšas nekontrolēt katru savu vārdu. Es vienmēr paturēšu pie sevis visu, kas man ir svarīgs, bet es arī saprotu, ka mēs spēlējam varoņus, kurus iekāro tik daudz cilvēku. Es saprotu, ka tieši tādēļ viņi vēlas zināt maksimāli daudz par mums, un viņi grib, lai mēs būtu kopā un visu pārējo, no tā izrietošo. Es vienkārši cenšos par to nedomāt.

Jautājums: Ko jūsu varoņu romantiskajām attiecībām deva filmēšana Itālijā?

Stjuarte: Fakts, ka mēs neesam speciāli uzbūvētā filmēšanas laukumā, bet tieši īstajā Itālijā, ļāva daudz vieglāk iejusties tajā pasaulē. Tas bija lieliski, ka varējām doties uz Itāliju, nevis izlikties, ka esam tur. Es domāju, tas piešķīra filmai – es šobrīd runāju pilnīgi Krisa vārdiem – plašumu un dziļumu, ko citādi neizdotos radīt. Došanās no Forksas uz Itāliju ir ļoti liels kontrasts un romantika pati par sevi. Tādēļ patiešām būt tur un sajust to ļoti palīdzēja saprast grāmatā aprakstīto vidi un apstākļus.  

Jautājums: Vai Tu vari pastāstīt par šķiršanās ainu no Edvarda, un cik emocionāli Tev bija to spēlēt? Es zinu, ka vairākas jaunas meitenes raudāja vakar kinoteātrī, skatoties šo epizodi.

Stjuarte: O, tas ir labi. Tas bija ļoti biedējoši. Es biju tik ļoti uztraukusies, lai neko nesalaistu grīstē, lai saprastu, ko man būtu jādomā tajā brīdī, ar ko īsti Bellai ir jātiek galā. Izlasi šo ainu, tā ir tik svarīga. Īstajā dzīvē nekā līdzīga nav. Tā nav parasta pamešanas aina.  Es zinu, kā tas ir, piedzīvot šķiršanos, bet es nezinu, ko nozīmē izšķirties no vampīra, no kura esi kļuvis fiziski un ķīmiski atkarīgs. Piepeši tu esi kļuvusi par narkomānu, viņi viens no otra ir atkarīgi, un nu nāk aiziešana. Tāpēc tā ir visbriesmīgākā epizode visā filmā. Es neprotu izskaidrot, kā es vispār to izdarīju. Kriss man ļoti palīdzēja. Man vajadzēja ar kādu to izrunāt. Es nezinu… Es runājos ar viņu un lasīju grāmatu, bet es biju tik vientuļa. Nebija neviena aktiera, ar kuru es to varētu izspēlēt. Saproti, tā šķiršanās aina, kuru nospēlēju kopā ar Robu, tur jau viss vēl pa īstam nenotiek. Ne jau šī aina mani biedēja. Jo tur viņa vēl īsti nesaprot, kas noticis. Tas nāk, kad viņš aiziet. Tas bija viņa neesamība, no kā es baidījos. Man bija tā: „Kā es varēšu viena pati mežā, ar simtiem filmēšanas grupas cilvēku man apkārt, filmējot mani,… kā es tur miršu?!” Nemirt burtiskā vārda nozīmē, bet gan nomirstot palikt dzīvai, piecelties un iet prom. Tas bija grūti. Es tiešām biju nobijusies. Joprojām neko neesmu sapratusi. Es redzēju filmu. Filma man ļoti patika, bet es nezinu, vai kāds jebkad vispār būs spējīgs ekranizēt visu precīzi tā, kā Stefanija ir uzrakstījusi grāmatās.  

Jautājums: Izņemot šo epizodi, vai bija vēl kādas ainas vai momenti, kuri bija tev kā izaicinājumi?

newmoon_kristen_stewart_robert_pattinsonStjuarte: Šis man bija pats sarežģītākais. Es neteikšu, ka grūtākais. Es gribētu to vairāk paskaidrot. Tas ir ļoti emocionāls konflikts. Visu laiku Bella ir bijusi tik pārliecināta, bet šajā vienā filmā viņa ir tik samulsināta un pilnīgi kā no laivas izmesta. Ir dīvaini spēlēt Bellu tādā stāvoklī, jo tas nemaz neatbilst viņas būtībai. Tas bija sarežģīti. Es nedomāju konkrētu kadru. Bija ļoti grūti pārslēgties no viena kadra uz otru, jo filmu neuzņem pa secīgiem kadriem. Man bija jāspēlē kopā ar Džeikobu, kad biju dzīva, laimīga, un depresijā neiegrimusi, bet pēc tam, pēc pusdienām, atgriezties un sešas stundas sāpēs kliegt savā gultā. Tas bija visgrūtākais.

Jautājums: Kura ir dīvainākā epizode, kuru esi piedzīvojusi ar faniem kopš Krēslas Sāgas sākuma?

Stjuarte: Vissmieklīgākais atgadījums ar mani notika Brazīlijā. Biju piedzīvojusi daudz atšķirīgu gadījumu – dažus ļoti sirsnīgus, dažus nomācošus un pat biedējošus, arī dažus pilnīgi trakus. Dažreiz var piedzīvot ko ļoti smieklīgu. Es biju Brazīlijā, šoreiz mēs ar Teiloru devāmies uz Latīņameriku, kamēr Robs bija Japānā. Tā dažkārt tiek nokārtots – mūs izsūta pa visu pasauli, un nav nekādas nozīmes, ar ko kopā un kur. Šis puisis vajāja mūs. Lai gan apkārt bija milzīgs pūlis, šis ļoti neatlaidīgais puisis sauca visam troksnim cauri: „Kur ir Roberts? Kur ir Roberts?” Man uznāca tāda smieklu lēkme, ka nevarēju apstāties, lai gan jutos ļoti slikti, jo šis puisis bija tiešām emocionāls un izmisis. Es tikai noteicu: „Tas taču ir tikai Roberts.” Tas patiešām bija jocīgi. Dažreiz saņemu vēstules, kurās fani cenšas it kā nomierināt mani vai uzmundrināt, ja kāds ir izteicis ko nelabu par mani. Tas palīdz ar faniem sarunāties ļoti cilvēcīgā un vienkāršā valodā, un tā notiek ļoti bieži. Cilvēki uzceļ mūsu uz pjedestāla un uzskata, ka cilvēcīga saskarsme nav iespējama. Tāpēc, kad tā notiek, tas ir pats lieliskākais notikums.

Jautājums: Vai ir noticis arī kas biedējošs?

Stjuarte: Biedējošs? Nē. Mani uztrauc lieli ļaužu pūļi, bet individuāli… nē, nekas briesmīgs. Vienkārši mani pašu personīgi satrauc liels ļaužu daudzums.

Jautājums: Kad tika paziņots, ka otro filmu režisēs Kriss Vaitss, Stefanija Meiere esot noteikusi: „Redzēsim, ko vīrietis izdarīs ar filmu.” Vai Tu izjuti kādu satraukumu, ka Keitrina Hārdvika aizgāja? Un vēl – vai Tu redzi Bellu kā paraugu jaunām meitenēm?

Stjuarte: Es domāju, ka Bella ir labs paraugs meitenēm, ne tikai, lai apbrīnotu, jo tur nav nekā apbrīnojama, bet tieši tāpēc, ka viņa ir pilnīgi normāla. Ļoti tipiska, bet arī parauga cienīga parādība ir tas, ka viņa ir ļoti simpātiska, tikai pati to neapzinās, tādēļ ir it kā pārliecināta par sevi, tai pašā laikā nekļūstot augstprātīga. Vispār ir savādi tā dzīvot.  Manuprāt viņai piemīt arī daudz iedzimtu sievišķīgu īpašību, kas padara viņu par īpašu varoni literatūrā – tas, kas varētu aizraut meitenes viņas raksturā ir Bellas svārstīgums un nekaunība kopā. It kā viņa teiktu: „Man ir atļauts kļūdīties, tāpēc es grasos to darīt, un darīšu tūlīt pat, nemaz nekaunoties no tā.” Bella tieši tā uztver sevi. Es domāju, ka viņa ir labs paraugs jaunai meitenei. Ja runājam par režisoriem, es domāju, ka katrs ir atšķirīgs. Es neesmu pietiekami gudra, lai sēdētu te un analizētu, ir vai nav sieviete atbilstošāka režisores darbam šajā filmā. Abi raksturi, ar ko galvenajai varonei nākas sadarboties, ir vīrieši. Ikviens attiecības uztver caur savu prizmu, tāpēc es nevaru izdomāt atbildi uz šo jautājumu.

Nobeigums rītdien…

0 komentāru

Komentēt

(Spamcheck Enabled)