Kārlails Kalens piedzima 1644. gadā anglikāņu mācītāja ģimenē Londonā. Viņa māte mira dzemdībās, dodot dzīvību Kārlailam, tādēļ puisēnu audzināja tēvs, kurš stingri ticēja vampīriem, raganām un vilkačiem, un rīkoja īpašas medības.  Jau lielo dēlu viņš iesvētīja savā darbā un iecēla par medību uzraugu, bet šī nodarbe Kārlailam nepadevās. Kādu laiku vēlāk viņam tomēr izdevās atklāt vampīru midzeni kādā kanalizācijas notekā un viņš vadīja uzbrukumu tiem. Viņš dzinās pakaļ kādam vampīram, kurš pamanījās Kārlailam iekost. Puisis trīs dienas pavadīja slēpjoties kartupeļu laukā, līdz iznāca no tā, jau pārtapis par vampīru.

Kārlails nevarēja sadzīvot ar savu tagadējo eksistenci, viņš nicināja sevi, tādēļ izmēģināja vairākus pašnāvības veidus, kuri nedeva nekādus rezultātus. Tad viņš nolēma badoties līdz nāvei, bet ceļā pagadījās meža dzīvnieks – Kārlailu pārņēma nepārvaramas slāpes. Viņš atklāja, ka spēj pārtikt no dzīvnieku asinīm tikpat labi kā no cilvēku, kas deva viņam lielisku iespēja neslēpties un dzīvot starp cilvēkiem kā īstam cilvēces loceklim.

Kārlails studēja dažādas zinātnes, bet nolēma palikt pie medicīnas, lai kaut kā izpirktu savu vainu par tik daudzu cilvēku iznīcināšanu. Viņš spēja strādāt Forksas slimnīcā, jo bija jau ļoti prasmīgi apguvis mākslu nepadoties cilvēka asiņu smaržai. Lai gan šī mācība viņam prasīja vairākus simtus gadu.

Kad ap 1900. gadu sākās spāņu gripas epidēmija, Kārlails slimnīcā sastapās ar mirstošu 17 gadīgu puisi Edvardu Meisenu un viņa arī spāņu gripas pievārēto māti. Uz Edvarda mātes nāves gultas Kārlails apsolīja viņai izglābt dēlu, tāpēc viņš, spējas līdzjūtības un vēlmes pēc dzīves līdzgaitnieka pārņemts, izzaga puisi no slimnīcas un pārvērta viņu par vampīru. Tā iesākās Kārlaila ģimene.

Vēlāk Kārlails ieguva sievu Ezmi un piecus „adoptētus” bērnus: Edvardu, Alisi, Rozāliju, Emetu un Džasperu.

Kārlails Kalens aprakstīts kā slaids, atlētisks, gaišmatains vīrietis, kurš izskatās pēc žurnālu modeļa. Viņš ir 1.88 m garš un fiziski 23 gadu vecs.

5 komentāri