Nesen redzētas Roberta bildes no 2 šoviem, kuros viņš piedalījās filmas Remember Me reklāmas tūres ietvaros. Tikai šoreiz lieliskā kvalitātē!

Kristena ar Teiloru apmeklēja žurnāla Vanity Fair rīkoto āfterpārtiju. Teilors gan pazib tikai fragmentāri, arī pāris visai interesantos kadros kopā ar Kristenu… hmm… vai viņi tur koķetē viens ar otru? 

Bet man vislielākais prieks, ka Kristenai šis viss balagāns ļoti iet pie sirds un viņa smaida kā eņģelis!

Redziet, kādas mokas jāpārcieš zvaigznēm, ja viņām nav lielāka prieka kā nomest tās sasodītās augstpapēdenes un mesties dzīvē basām pēdiņām!

Mīļās esošās un topošās rakstnieces!

Beidzot saņemos un pasaku Jums visām milzīgu paldies par to, ka esat uzticējušās manai lapiņai un atzinušas to par pietiekamu labu, lai publicētu savus satriecošos un talantīgos darbiņus tieši šeit! Nebiju sagatavojusies tik masīvam darbu pieplūdumam….kaut, nenoliedzami, cerēju, ka tā būs

Tomēr tieši darbiņu daudzums man liek nedaudz grozīt publicēšanas kārtību. Turpmāk darbus publicēšu nevis pa vienam, bet vairākus kopā, t.i., savākšu vairākus turpinājumus, pēc tam ielikšu vienu jaunumu, kurā būs linki uz visiem dienas laikā saņemtajiem jaunajiem darbu turpinājumiem. Tas tiek darīts tādēļ, lai atstātu vietu jaunumiem par Krēslas Sāgas aktieriem, filmām un grāmatām, kuriem šobrīd vairs nepietiek vietas, jo tie tiek nobīdīti uz pašu lapas apakšu. Bet lapas pašā apakšā jaunumus vairs neviens neredz! Un mans darbs, kuru veltu, meklējot, grupējot un tulkojot jaunumus vairs nav vajadzīgs, jo neviens to neredz   Arī mans laiks tiek pamatīgi sadrumstalots un man nākas pie savas lapiņas pavadīt gandrīz visu diennakti, bet tik daudz brīvības man nav

Vai es saprotami paskaidroju? Neviens darbs nekur nepazudīs, neviens netiks diskriminēts! Tie vienkārši tiks optimizēti – sagrupēti pa vairākiem kopā Un jums, mīļās, būs vēl vairāk jāpiestrādā pie savas pacietības trenēšanas Piemēram, šobrīd esmu saņēmusi  vienu turpinājumu, bet publicēšu to tikai tad, kad būs vēl kāds turpinājums….

- Beidzot atkal mājās!

Džeikoba tumšo acu  asais skatiens saimnieka vērībā pārslīdēja smaragdzaļā Forksas meža ielokam. Simtgadīgo koku apsūnojušie zari, liecoties zem pielijušās lapotnes smaguma, veidoja gotiskas velves. Viņš dziļi ievilka dzestro rīta gaisu spēcīgajās krūtīs.

Edvards.  Atklāsmes brīdis

Kopš brīža, kad esi sapratis, ka esi zaudējis visu – atpakaļceļa vairs nav. Tu dzenies pakaļ jūtām un vēlies tās atgūt un paturēt sevī. Tu nespēj piedot izdarīto. Sāpināt kādu ir grēks; elle zemes virsū. Mīlēt kādu, kas ir cerību stars – kā saule, kas tevi sasilda un atkausē. Neaprakstāmas jūtas, kas spēj izmainīt visu. Gads, kas ir pārvērties izmisumā, gads, kuru vairs neatgūt…

Skūpstīt kādu ar tik kvēlu līdzjūtību – tā ir bauda. Apskaut kādu tuvu krūtīm un izbaudīt tā tuvuma – tā ir kaisle. Sajust mīļā cilvēka zudumu – tās ir sāpes. Ne vienmēr pareizākais ceļš ir padošanās, bet vēlmju apmierināšana ir vajadzība…Aizmirstībai ir vajadzīgs īss ceļš…viens solis, lai nepakluptu…

Vilkates ievadvārdi pirms lasīšanas:

“Sveiki, mani lasītāji! Šī daļa ir dāvana visām meitenēm 8.martā!!! Paldies visiem maniem “faniem” un, protams, Niivei! Bučas svētkos! Ar lielu mīlestību – Vilkate… <3″

Vēl viena bēgšana

Es sabruku uz saules pielietās ielas. Manas dusmas lauzās uz āru, bet skumjas bija spēcīgākas. Kāpēc es sāpinu tos, kurus es mīlu? Kāpēc mana eksistence liek citiem ciest?

Saule bija augstu virs galvas. Uz gludā bruģa iemirdzējās asara. Manas plaukstas iekrampējās vaļīgā bruģa akmenī. Cietais akmens sabirza putekļos. Strauji piecēlos un metos uz Voltūru mītni. Mana sirds strauji sitās. Acis sūrstēja. Sāra… Mana Voltūru māsa… Man vajadzēja viņu panākt. Man vajadzēja viņai izstāstīt! Bet es biju pārāk lēna.

Atgrūdu bibliotēkas durvis. Kaijus, mani ieraudzījis, piecēlās kājās. Mans ķermenis dusmās drebēja. Atvēzējusies triecu dūri Kaijusa ribās. Viņa akmens ķermenis triecās pret sienu. Viņš izbrīnīts pacēla galvu. Acis iekvēlojās dusmās. Vēlreiz metos viņam virsū. Šoreiz viņš izvairījās, bet sienā parādījās liels caurums.

Tavs vārds laužas ārā no sirds manas, Vai vēl atceries, ka tur reiz rokas ap mani viji. Tu klausījies manus straujos pukstus, Un maigā balsī runāji ar mani čukstus. No manas sirds ārā laužas skumjas, Es vairs nebūšu tā pati Es būšu kas vairāk.. Tev un mūsu mīlestībai.. viņa rokas apvijās ap ķermeni.. viņš piekļāva savu ledus auksto ķermeni pie viņas siltajām krūtīm. Viņa lūpas piekļāvās pie viņas – lūpas, auss, kakls, pleci, krūtis arvien zemāk un zemāk. Skūpsti, kas piepildīja viņus abus bija arvien kaislīgāki un kaislīgāki arvien ciešāki bija viņu apskāvieni. Mīlestība, kas kļuva arvien erotiskāka un kaislīgāka. Viņi piekļāvās viens otram kā viens. Laimes apskāvieni un kaisles skūpsti, ciešie apskāvieni un iekāres skatieni.. tas pildīja to tukšumu, par kuru viņi vēl pat nebija iedomājušies.. mīlestība, kas auga kā zieds.

Mīlestība iznīcina nāvi un pārvērš to par neesošu rēgu, tā pārvērš bezjēdzīgu dzīvi par ko apjēgtu, padara nelaimi par laimi.

Mīlestība ir visspēcīgākā no visām kaislībām tāpēc, ka tā vienlaicīgi pārņem gan galvu, gan sirdi, gan miesu.

ALISE

Vēja plūsma

Dienas – tās skrēja nemanot. Es joprojām jutu riebumu pret to kranci. Kā sāp tas viss,
Kas pagājis, Skaļš kliedziens, To pat neizdzēš. Krūtīs asiņo sirds, Tik ļoti… Pārgājis viss. Bet nekas nav izdzisis. Sirds tik smaga, Un rokas tik vieglas…Uz zemes dvēsele mana Jau sen vairs nedzīvo. Mātišķie apskāvieni un vieglie smaidi, šīs sāpes manas, Neizdzēš… Jo viens Tavs glāsts, Un apskāviens… Man sirdi dedzina… Es nespēju ienīst Tevi, Bet kā gribētos… Mani sabiedēja mātišķa roka uz pleca. Tā bija gluda kā marmors un auksta.. kā jau vampīram.

5.  Atmiņas

 Es lēnām atvēru acis. Manā priekšā stāvēja Edvards, tikpat neticami skaits kā vienmēr.

Es rūpīgāk aplūkoju Edvarda seju – viņa sejā redzēju sāpes un šoku…sen aizmirstu skatienu. Tas man sāpēja, taču manī auga nepārvarama kāre, es vēlējos viņu skūpstīt, es vēlējos, lai viņš ir mans atkal un atkal. Man viņa pietrūka.

Taču man nebija spēka piecelties, mani spēki bija, brutāli sakot, izrauti no mana ķermeņa, es biju bezspēcīga. Bezspēkā mani plakstiņi notrīsēja un lēnām aizvērās, manā galvā bija juceklis, mans ķermenis atradās šeit, uz zemes, blakus Edvardam, bet mans prāts bija jūdzēm tālu. Tālumā dzirdēju, kā kāds sauc manu vārdu, skaņa bija tik samtaina, lai kā es vēlējos atbildēt balsij, man nepietika tam spēka.

     Pēkšņi jutu vieglu pieskārienu – tās bija Edvarda rokas. Sapratu, ka mēs skrienam, vējš viegli glaudīja manu ādu, saplēstā zīda kleita viegli plīvoja. Jutu kā viegli saules stari silda manu ādu, noteikti šajā brīdī es mirguļoju kā dimants… bet varbūt arī nē!

Pagājušajā naktī visi, kuriem Latvijā nenāca miegs, varēja kādā no ārzemju kanāliem noskatīties gada svarīgāko kinopasaules notikumu - Oscars balvu pasniegšanas ceremoniju. Turpmākais ir domāts tiem, kuri gulēja tikpat saldi kā es

Iesākumā īss sarakstiņš ar galveno balvu ieguvējiem:

BEST SUPPORTING ACTOR (Labākais aktieris otrā plāna lomā) – Christoph Waltz (Kristofs Volcs)

BEST ANIMATED FEATURE ( Labākā animācijas filma) – Up (Augšup)

BEST ORIGINAL SCREENPLAY (Labākais scenarijs) – The Hurt Locker (Sapieris)

BEST SUPPORTING ACTRESS (Labākā aktrise otrā plāna lomā)  – Mo’Nique

BEST ACTOR (Labākais aktieris) – Jeff Bridges (Džefs Bridžess)

BEST ACTRESS (Labākā aktrise) - Sandra Bullock (Sandra Buloka)

BEST DIRECTOR (Labākais režisors) – Kathryn Bigelow (Ketrina Bigelova) par filmu “Sapieris”

BEST PICTURE (Labākā filma) – The Hurt Locker (Sapieris)

Nabaga “Avatars”! Kur tad viņš ir? Amizants ir fakts, ka Ketrina Bigelova ir “Avatara” režisora Dzeimsa Kamerona bijusī sieva… Sievietes rullē!!! Nepārprotiet, man “Avatars” ļoti patīk, es arī novērtēju Kamerona izcilo talantu! Tomēr… vienmēr esmu sajūsmināta, kas sieviete iegūst tik nozīmīga mēroga uzvaru, piedevām ar tik ievērojamu pārsvaru Tāpēc – izmantojot izdevību, ko piespēlē pats teksts:

Manas mīļās, uzticamās, vislabākās, vissmukākās, visstiprākās, visgudrākās, vissvarošākās, visneatkārtojamākās Krēslas draudzenes, virtuāli apskāvieni jums visām Mūsu Īpašajā Dienā!

(Niivei šodien prāts nesās uz pūkainām muļķībām )

Atpakaļ pie Oskariem. Zinām, ka ceremonijā bija jābūt Annai Kendrikai, jo viņa bija nominēta kā labākā aktrise otrā plāna lomā, arī Kristenai Stjuartei un Teiloram Lautneram, kuriem abiem vajadzēja pieteikt kādu nomināciju. Protams, visi trīs bija klāt kā sarunāts!